Literatūras lasīšana skolā un ārpus tās

Nobeigums
Galvenais atzinums, kas radies referāta izstrādāšanas laikā, ir šāds- mūsdienu jaunieša dzīves uztvere un vajadzību skala, ko varētu attiecināt arī uz grāmatu lasīšanu, krasi atšķiras no jaunieša domu gājiena pirms pāris gadiem. Šajos laikos grāmata nav galvenais informācijas ieguves avots, tas arī nav laika kavēklis un intereses objekts. Tikai kāda noteikta daļa jauniešu, arī sabiedrības, aizraujas ar grāmatu lasīšanu. Tā var kļūt par samērā lielu un sāpīgu problēmu, jo, lasot grāmatas, veidojas mūsu vārdu krājums un daudzveidība. Kā zināms, tad tieši valoda ir tā, ar kuru mēs sazināmies, kura rada priekšstatu par mums kā personībām. Katrs jaunietis noteikti ir apdomājis savu nākotnes gaitu, ieceres, izvēlējies darba vietu vai vismaz virzienu, kādā doties tālāk. Darba vietā tiks spriests par cilvēku, pēc viņa valodas, prasmes komunicēties un vārdu bagātības. Nekur nav vajadzīgi darbinieki, kuri neprot lietot valodu pilnvērtīgi.
Literatūras lasīšana skolā ir tieši sākums, pats pamats. Ja pret šo mācību stundu nebūs respekta un cieņas, tad ir jāsāk šaubīties par to, vai kādreiz dzīvē par literatūru radīsies interese.
Mēs visi zinām, ka cilvēks ir persona, kuru citam cilvēkam ir gandrīz neiespējami izmainīt. Viņš pārveidos sevi tikai tad, ja vēlēsies pats. Tāpat ir ar literatūras lasīšanu skolā un ārpus tās, ja skolēns pats to nevēlēsies, viņš nedarīs. Mums nav tiesību uzspiest kādam to, kas viņam neinteresē. Jēgas lielas arī nebūs, ja viņš visu darīs tikai spiestā kārtā. Katrs būvē savu dzīvi, ar to ir jārēķinās. Mēs paši izvēlamies, vai būt grāmatai par draugu, vai tomēr par svešinieku, kurš baidās atvērt visus tās noslēpumus un dārgumus.

…