Atziņas Jāņa Poruka stāstā "Pērļu zvejnieks"

68. Veselība ir saules mīlule, viņai pieder vasara.
69. Poēzija – dzeja ir diezgan varena, lai katram vientuļam radītu visdzīvāko pasauli. Īstā poēzijā viss top ideāls, viss parādās, pēc kā dvēsele ilgojusies.
70. Ej savu ceļu, pa kuru tev nolemts staigāt. Tomēr neaizmirsti nekad vienkāršs būt un sevi nekad neviltot.
71. Kad cilvēks paliek dabisks, tad viņš arvien kaut kam vēl der, ja arī viņa spēki citādi vāji.
72. Kuram stipra galva, tam viegls laimes reibums.
73. Kas arvien uz priekšu cenšas, tam būs atpestītam kļūt.
74. Nekas neatstāj uz sievieša lielāku iespaidu kā svešas zemes vīrs.
75. Sasodītā mīlestība! Viņa tikpat nepanesama – kā laimīgā, tā nelaimīgā.
76. Mīlēt ir visu aizmirst un tik sevī pilnīgi atmosties.
77. Mirt būtu skaisti diviem kopā, vienam mirt – tas ir nepatīkami.
78. Vairāk mēs, cilvēki, nespējam kā mīlēt. Šī ir mūsu siržu krāsa, kura arī dievības greznajā varavīksnē vietu ieņem. Šī dievišķā varavīksne – laime atspīd, kad mums mīlestības asaras līst un turklāt viņas saule spīd. Mīlēt un tad mūžam klusu ciest.
79. Laime nedrīkst nelaimes radīt, bet viņa to katru reizi rada, ja cilvēks viņu aptraipa. Mūsu mīlestības daiļumu spēj vienīgi glābt nāve jeb labprātīga šķiršanās.
80. Mīlestība nekad nebeidzas.

…