Dž.Bokačo romāna "Dekamerons" kompozīcija, tēmas un tēli

Priekšvārds:
Autors atklāj, ka pats reiz dedzis un slīcis mīlestības dziļumos un uz to tagad ar patīkamību atskatās. Atzīstas, ka viņam reiz bijusi nepieciešama līdzjūtība un to arī saņēmis.
Velta šīs 100 noveles (10x10) (līdzības vai fabulas) sievietēm, jo tām, sēžot istabā ar vārpiņām, grūtāk tikt prom no nomācošam domām.
Ievads:
1348.g. Florenci pārņem mēris. Pats vēstītājs to redzējis savām acīm. Ai, kā mainās cilvēku paražas un ģimenes saistību vērtības. No marta līdz vasarai mirst ~ 100’000 iedzīvotāju.
Santa Maria Novella baznīcā pēc dievkalpojuma noklausīšanā satikās 7 donnas (18-28 g), savā starpā jau zināma mērā pazīstamas. Vecāka Pampineja, otrā - Fiameta, tad Filomēna, Emīlija, Laureta, Neifile, Eliza. Pampineja sāk runāt, ka būtu jāglābj sava dzīvība, jo katram ir tādas tiesības, bez tam – pilsētā ir redzamas tikai mokas. Saprātīgā Filomēna teic, ka vēl vajagot arī vīrieša gādības, jo sievietes ir mainīgas, neuzņēmīgas un bailīgas. Eliza Filomēnai piekrīt, bet izsaka šaubas, ka tādus varēšot atrast, jo mēris paņēmis daudzu dzīvības, bez tam, svešus aicināt līdzi būtu nepiedienīgi. Kamēr dāmas tā sarunājās, baznīcā ienāca 3 jauni cilvēki (no 25 g.) Pamfils, Filostrats un Dionejs, kuram katram bija sirdij tuva kāda no donnu vidus, bez tam ar dažām citām viņu saistīja radniecība. Donnas un jaunekļi aprunājas un jaunekļi pekrīt. Tie sarunāja, kas ņemams līdzi, uin nākamajā dienā, proti, trešdien, kopā ar kalponēm un trīs kalpiem devās ceļā uz nodomāto apmešanās vietu, uz kurieni mantas jau bija nosūtītas. …