Raiņa dzejoļu analīze

Dzejoļa pamatdoma: Ir tādi brīži kad tu jūti, ka esi vientuļš. Tu kāpsi savā kalnā viens pats, neviens nebūs tev blakus, tikai puķes, tu paskatīsies uz šīm puķēm un sapratīsi, ka viņi arī ir vientuļi, paņemsi puķi un kāpsi tālāk. Tu iesi pa savu ceļu meklēt kaut ko tādu, kas tevi nedarīs vientuļāku. Tev ļoti paveiksies, ja tu atradīsi ledus gālēs. Tu paskaties uz dabu no augšas un tev kļūs labāk un sapratīsi ka visi var būt vientuļi un katrs meklē kaut ko. Vientulība ir mūsu dzīves neaizstājamais brīdis, kad tu jūti, ka pasaule no tevis nevērstās.…