Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:890654
 
Evaluation:
Published: 13.02.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Kultūras notikumi 1988.gadā    4
1.1.  Televīzijā    4
1.2.  Kino    5
1.3.  Teātrī    7
1.4.  Mūzikā    8
1.5.  Modē    10
1.6.  Periodiskajos izdevumos un literatūrā    11
1.7.  Arhitektūrā    12
1.8.  Tēlotāja mākslā    13
1.9.  Ar politiku saistīti kultūras pasākumi    13
1.10.  Folkloras pasākumi    15
1.11.  Svētki    16
  Secinājumi    17
  Izmantotie uzziņas avoti    18
Extract

Ar politiku saistīti kultūras notikumi
1988. gadā kultūru grūti nošķirt no politikas, jo tad aktīvi darbojušās tādas politiskās organizācijas kā Tautas fronte. Tika rīkoti dažādi pasākumi, kas apvienoja politiku un kultūru.
Nevar neminēt 18. novembri, kad pirmo reizi kopš 1939. gada Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā nacionālajā teātrī notika Latvijas dibināšanas 70. gadadienai veltītas svinības. Pirms svinīgā pasākuma pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš. Par to citāts „Padomju Jaunatnē”: „1988. gada 18. novembris Rīgā. Tāpat kā pērn, arī šogad šinī datumā nīgri līņāja un lija. Bet šogad nesala ne miesām, ne garam. Plecs pie pleca. Svētku sajūta. Mēs kopā. Ar svecītēm, ar lāpām, dzīvespriecīgu dziesmu dziedot, pa Brīvības ielu līdz Daugavai.” (21)
Lai gan Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress pie kultūras notikumiem nav skaitāms, jāpiemin Ē. Valtera runa, jo gandrīz katrs latvietis ir dzirdējis pirmo tās rindiņu, un reizi tā būtu jāizlasa ikvienam. „Mana mīļā, drosmīgā arāju tauta! Drosmīgā, sīkstā, izturīgā tauta, par kuru daina vēsta šādus vārdus: man pieder tēvuzeme ar visām atmatām. Man pašam kungam būt, man pašam arājam! Pagāja gadu simti, un tos pašus drosmīgos vārdus atkārtoja izcils mūsu tautas dzejnieks: mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam te paši sev likumus lemt. Šī zeme ir mūsu, šis pilsētas mūsu, mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt. Šīs idejas iedvesmoti, pulcējās rindās kaujai vecie latviešu strēlnieki. Mēs lējām asinis par brīvu Latviju. To saprata Ļeņins. Latvija kļuva par suverēnu valsti. Es ticu, ka arī tagad pēc ilgās nakts ir ataususi diena.” (13)
Rudenī LPSR valdība pieņēma likumu par simboliku. Tam bija izstrādāta īpaša apakškomisija, kurai adresētas vēstules cilvēki sūtīja uz „Padomju Jaunatnes” redakciju. Kopā redakcija saņēmusi 10 894 vēstules un bandroles. „(...) lielākā daļa lasītāju apsveic domu par LPSR Augstākās Padomes dekrēta pieņemšanu jautājumā par nacionālās simbolikas izmantošanu. Vēstulēs uzsvērts, ka viens no tikumiskās audzināšanas pamatakmeņiem ir svētuma jēdziena stabila vieta katra cilvēka sirdī,” raksta „Padomju Jaunatne”. „Pienākušas daudzas kolektīvās vēstules, to skaitā Liepājas un Valmieras teātru izrāžu apmeklētāju nostājas apliecinājumi, kas rakstīti uz izrādes afišām.” (7)

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register