Vecās Derības grāmata:
Saskaņā ar Bībeli Dievs radīja Ādamu un Ievu un iemitināja viņus Paradīzes jeb Ēdenes dārzā. Bībelē vēstīts par Ādama un Ievas grēkā krišanu un viņu padzīšanu no Paradīzes par nepaklausību. Rezultātā Ādams un Ieva zaudēja spēju dzīvot mūžīgi, jo viņiem vairs nebija pieejams dzīvības koks.
Jaunā derībā par paradīzi:
(Jes. 11:9). Viņš paredzēja, ka Mesija beigās staigās kā otrais Ādams miermīlīgi starp dzīvniekiem atjaunotā Paradīzē (Jes. 11:1–9). Savā nevainojamā dabas saskaņas skatījumā Jesaja nākotni ataino, izmantojot apzīmējumus no oriģinālā Radīšanas stāsta (1Moz. 2:19–20). Viņš pat skaidri atzina šo saikni: “Jo tas Kungs sajūt žēlastību pret Ciānu, žēlastību pret visām tās drupu kaudzēm, Viņš padarīs visu tās tuksnešu kopu par Ēdeni un tās tuksnesīgo klajumu par tā Kunga dārzu. Tur radīsies tad prieks un līksmība, tur atskanēs pateicības un slavas dziesmas” (Jes. 51:3). Jesaja norādīja, ka Ēdenē slēgtā Dieva derība ar Ādamu un Ievu tiks atjaunota augstākā intimitātes līmenī ar glābto cilvēci.
Ticējumi:
Cilvēkam paradīzes dārzā visa miesa bijusi pārklāta ar nagu ādu, bet pēc apgrēkošanās nagi palikuši tikai uz roku un kāju pirkstiem. /P.Š.Rauna/
Laiks, vēsture:
Viņu skatījumā – patiesā un augstākā esamība atrodas ārpus laika un telpas: tā ir paradīze un mūžība, vienmēr un visur klātesošais Dievs.
…
