Aleksandrs Puškins "Jevgēņijs Oņēgins"

Tikai tajā laikā aristokrātu dzīve sastāvēja no ballēm un pasākumiem. Katru dienu aristokrāti uztraucās tikai par to kādus pasākumus apmeklēt.
„Viņš rītos vēl gultā rodams, kad vēstules jau nesa klāt. Vai atkal ielūgumi? Protams- trīs vietās sērst viņš aicināts: te balle būs, tur svētku rīko; kas iekārdinās šķelmi dīko? Kurp braukt viss viens, paties, gan pagūs visur ierasties...”
Šajā citātā skaidri parādīta aristokrāta dzīve. Un tā jau arī bija, viņi dzīvoja pilsētā, nebija jāuztraucas par to kas tiks likt galdā, jo viņiem taču bija nauda. Nebija rūpju par zemi, un ikdienas darbi arī taču nebija. Par visu bija parūpēts un, kas ne kaitēja būt aristokrātam.
„Pēc jaunās modes apcirps kļuva un , smalki tērpts kā angļu švīts, tad sabiedrībā izvadīts.”
Lai gan man liktos, ka aristokrāta dzīve ir vienkārša un viegla, ja tā labi padomā es varētu arī kļūdīties. Katru dienu bija jābūt sakoptam, jautram, katru dienu bija jāiet uz svinībām un jāliek uz sejas maska. Ikdienas maska, tā, kas noslēpj cilvēka patieso būtību, kad viņš ir sabiedrībā. Izlikties ir vēl grūtāk, bet tajā tālajā laikā aristokrāti katru dienu devās uz pasākumiem, un ja viņi būtu uzvedošies kaut cik brīvi tiktu uzskatīti par ekstravagantiem un netiktu pieņemti, jo sabiedrība tajā laikā man liekas iekļāvās ļoti stingrā rāmī.…