Jānis Sudrabkalns "Spārnotā armāda". Analīze

Dzejoļu krājumā izmantoti dažādi tēlainās izteiksmes līdzekļi – pārsvarā metaforas, piemēram: “salts tālumu zaigs”, un salīdzinājumi, piemēram: “Un gaida sirds, kad spēks kā vaski dilst”, “Dvēselē kā katedrālē zvan”, kā arī epiteti, piemēram: “zelta baismai”, “bezdibeņa plaismai” un simboli. Ar salīdzinājumiem varonis izsaka savas jūtas, emocijas: “Dvēselē kā katedrālē zvan, / Domas, it kā vanagi, kas tiecas, / Rāmas top kā liturģijā.”, “Un gaida sirds, kad spēks kā vaski dilst”. Svarīgākie simboli, kas caurvij krājumu, ir saule – simbolizē dvēseles pozitīvo vīrišķo spēku, dzīvības enerģiju, arī gala griestu simbols: “Visu vari, / Ja tu mīli sauli, brīvi, pavasari”; kuģis – varonis grib kur traukties: “Es tālēs aizeju, kur, straumju dzīts, / Peld kuģis kādā jaunā Atlantikā”; cīrulis – cerības: “Lūk, es pats,... / Tā kā cīruls, dzīvei uzticīgs un skaļš”; Izmanto arī kontrastus, kas spilgtina simbolisko nozīmi: “Ak, atkāpies no acīm, tumsa ļaunā, / Un nāc pār pasauli reiz, gaisma jaunā!”.
Manuprāt, krājumā skartās tēmas ir aktuālas arī mūsdienās, valstīs, kur notiek karadarbība vai saspīlēts politiskais stāvoklis, piemēram, Ukrainā. Savukārt šajā krājumā skartie motīvi var būt aktuāli jebkurai kultūrai vai laikmetam.
…