Vēl viena vērtība, kuru mēs gribam uzsvērt ir miers, vēršanās pret karu, un miera veicināšana. Es, protams, neesmu piedzīvojusi nevienu karu, un domāju, ka reti kurš no mūsdienu pusaudžiem ir to piedzīvojis, tas skar vairāk vecos cilvēku, kas ir izgājuši tam laikam cauri. Un O. Vācietis arī tam ir izgājis cauri, piedzīvojis trimdu un kara šausmas, viņš raksta. „Un lai mūžīgi miers, šai un pārējās mājās.” „Nemaz nevajag zilgano ledu atgāzt, zaļganu, ledainu ūdeni plaukstā smelt, lai dzirdētu, kā ar slīkstošu bērnu balsīm kliedz Lādoga, lai redzētu, kā pazūd dzelmē maize, tālaika dārgākais zelts.” O. Vācietim tā ir sāpīga tēma, tāpēc viņš to apcer, parāda mums tā laika politiku, un kara šausmas, es domāju neviens nav piedzīvojis tik daudz, cik piedzīvojuši tie, kas pārcieta karu, zaudēja tuviniekus un mājas. Tāpēc miers ir dārgākā vērtība.
Pasaulē nekas nav ideāls. Neeksistē sievietes ideāls 60-90-60, un nekas nav ideāls. Tā uzskata arī dzejnieks. „Šķēršļi un pretrunas projām slīd, smaids vairs ne riet, ne aust, - pasaulē viss ir gatavs. Katrs ir savādam gurdumam ļāvies, katrs vairs lāgā pat sevi nezina, katrs – tukšs kā stobrs pēc šāviena, kā meistars pēc pabeigtas gleznas.” Nav ideālās pasaules, lai kā mēs to gribētu. Ir vienkārši jādzīvo tā, kā vecāki, senči mācījuši, nevis tiekties pēc nezināmā un neeksistējoša ideāla. Tā mēs uzskatam ar O. Vācieti. Jābūt tādiem kādi esam.
Esam sakārtojuši mūsu vērtību skalu. Mums viss sakrīt. O. Vācieša vērtības ir manas vērtības un otrādi. Daudz ko var iegūt lasot dzeju, daudz ko var gūt un iemācīties. Lasiet un jūs atradīsiet savas vērtības, un noteikti tieksieties uz tām.
…
