Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:249477
 
Evaluation:
Published: 25.02.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 1 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Sengrieķu filozofi    4
3.  Sengrieķu vēsturnieki    8
4.  Māksla un dzeja    9
5.  Interesanti    11
6.  Secinājumi    12
7.  Izmantotā literatūra    13
Extract

Gribētos apgalvot, ka lielā mērā senā Grieķija sekmējusi kultūras, pat zinātnes attīstību. Piemēram, pat mūsdienās tiek lietota Pitagora izgudrotā teorēma ģeometrijā, kas arī nosaukta Pitagora vārdā. Grūti pat iedomāties, iztēloties, ka šī teorēma a2 + b2 = c2 ir izgudrota tik ļoti, ļoti sen, bet vēl tagad ir tik ļoti nozīmīga un tik bieži pielietojama.
Tādēļ, manuprāt, ir ļoti interesanti uzzināt, kas ietekmējis tik ļoti paliekošu vērtību rašanos senajā Grieķijā, kā arī uzzināt, kas tad ir bijuši izcilākie arhitekti, mākslinieki, filozofi, kā arī iepazīties ar populārāko celtņu būvēšanas principiem un izskatu. Kā gan senie grieķi panāca šādu apskaužamu stāvokli valstī, kādas mācīšanas un audzināšanas metodes pielietoja? To visu un vēl daudz ko citu es centīšos noskaidrot šī patstāvīgā darba turpinājumā.

Sokrāts (469-399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs. Viņu interesēja cilvēks kā morāla būtne un morāles jautājumi vispār. Par centrālo Sokrāta filozofiskajā domā kļuva tikumības problēma. Sokrāts centās noskaidrot, kas ir tikumība kā tāda un kur sakņojas atsevišķi tikumi. Pēc filozofa domām, tikumības dziļākais avots ir visu sakārtojošais prāts jeb dievs. Viņš identificēja dievu un cilvēka dvēseli ar prātu. Sokrāta vadmotīvs: "Izzini pats sevi." Viņš bija ētikas zinātnes pamatlicējs. Cilvēkam jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tad viņš sapratīs labo un ļauno un rīkosies ētiski. "Es zinu, ka es neko nezinu", viņš teica, kaut gan Delfu orākuls viņu bija atzinis par gudrāko vīru. Daļēji šis Sokrāta apgalvojums bija spēle: viņš mēdz ar saviem veiklajiem jautājumiem iedzīt strupceļā cilvēkus, kas sevi uzskatīja par gudriem, tādējādi piespiežot tos atzīt, ka patiesībā viņi daudz ko nezina.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register