Pirms Kārļa Mīlenbaha bija studējuši filoloģiju vairāki citi latvieši. Bet K. Mīlnebahs ir slavens ar to, ka viņš ir pirmais latvietis, kas pēc studijām un mācībām visu mūžu nododas zinātniskai dzimtās valodas kopšai un pētīšanai. Tādā veidā dodot latviešu valodas kopšanā lielu nozīmi. K. Mīlenbahs ir dzimis mežsarga ģimenē. Kur vecāki bijuši taupīgi un iemācījuši saviem bērniem strādāt rūpīgi un taupīt.
Jau skolas gados K. Mīlenbaham parādījusies apdāvinātība un tieksme pēc izglītības. Tēvs bija gribējis lai K. Mīlenbahs mācās par mežkopi, bet viņš aizgāja mācīties Jelgavas ģimnāzijā, kur nebija nerunas par mežkopību. Īpaši labi K. Mīlenbaham gājis senajās svešvalodās. jau ģimnāzijas gados K. Mīlenbaham radusies interese par latviešu folkloru un valodu. Pēc tieksmes uzzināt visu par latviešu valodniecību un filozofiju viņš iestājās Tērbatas universitātē. K. Mīlenbahs bija pirmais cilvēks kurš ierosināja pierakstīt referātos dzirdētos vārdus, kas nav saprotami visiem klausītājiem, tātad apvidvārdus, kas gadījušies dažādo Latvijas novadu pārstāvju runā. Tas bija liels devums latviešu valodas kopšanā, jo tādā veidā cilvēki sāka iedziļināties šo vārdu izrunā un nozīmē. K. Mīlenbahs tomēr nav pirmais akadēmiski izglītotais latviešu valodnieks, tomēr ir pirmais latvietis, kas zinātnisko valodas izpēti uzlūko par savas dzīves pamatuzdevumu. Taisīja pats daudz un dažādus priekšlasījumus. …
