Gothards Fridrihs Stenders (1714-1796)
Biogrāfija
Dzimis 1714. gada 27. jūlijā Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā mācītājmuižā
Pirmā izglītību guvis no tēva, kurš bija Lašu draudzes mācītājs
Mācījies latiņu valodu
Studēja filozofiju un teoloģiju Vācijā
Pēc studijām Latvijā strādājis par mājskolotāju un bijis mācītājs vairākās draudzēs
1742. g. viņu iecēla par Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu.
Bijis arī karaļa dienestā Dānijā, kādu laiku uzturējās Kopenhāgenā,kur izgatavoja divus globusus, kas joprojām atrodas Dānijas Karaliskajā bibliotēkā.
1765.g. atgriezies Latvijā un līdz mūža beigām strādājis par mācītāju draudzēs, nodarbojās ar zinātnēm .
Miris 1796. gada 17. maijā.
Ieguldījums Latviešu valodā
Veco Stenderu uzskata par latviešu laicīgās literatūras dibinātāju – viņš sacerēja pasakas, fabulas, stāstus un ziņģes, veidoja latviešu ābeces, radīja kultūrnācijas izveidei būtiskus darbus – latviešu valodas gramatiku un latviešu–vācu un vācu–latviešu valodas vārdnīcu.
Viņš sarakstīja :
“Jaukas pasakas un stāsti” publicēts 1766. g. (Grāmatā pēc autora ieceres ir gan dažādi sadzīviski stāstiņi, gan joku pasakas un fabulas.)
“Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774) ir pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par dažādu zinātņu jautājumiem, kas domāta zemniekiem.
“Jauna ABC un lasīšanas mācība” (1782)
“Latviešu gramatika” (1783)
“Bildu ābece” (1787)
“Latviešu — vācu vārdnīca” (1789)
G gā Gailis dzied, no miega modina:Celies, eij pie sava darbiņa!
UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. gadam ietverta latviešu rakstnieka, valodnieka un domātāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) 300. dzimšanas diena, tādējādi novērtējot viņa būtisko ieguldījumu kultūras, izglītības un zinātne jomā, t.sk. starpkultūru dialogā.
Monētas aversa sižets ņemts no "Augstas gudrības grāmatas no pasaules un dabas" pirmizdevuma titullapas – mācītājs rāda zēnam, cik brīnumu pilna ir šī pasaule. Savukārt monētas reversā atspoguļota progresīvā ideja par pasaules uzbūvi – heliocentrisma koncepcija.
…
