Žans Kalvins

1536. gada pavasarī Kalvins kādu laiku dzīvoja Itālijā pie hercogienes Rēnātes Ferrāras bet jau tā pat gada rudenī pēdējo reizi apmeklēja Nuajonu. No turienes viņš domāja virzīties uz Strasbūru,bet kārtējais kara uzliesmojums starp Kārli V un Francisku I francūžiem ceļu caur Lotaringiju padarīja nepiejamu un viņam nācās braukt caur Ženēvu.
Ženēvā Kalvins bija nolēmis tikai pārnakšņot, bet par viņa ierasšanos tika zināms G. Farelam, kas tiko kā bija uzsācis baznīcas reformu Ženēvā.
Farels prasīja un pat lūdza Kalvinu , lai viņš apmetas Ženēvā un nolasa kursu ar teoloģiskām lekcijām. Viņš pieņēma ka būs noderīgi, ja kalvins uzsstāsies ar lekcijām un nodemonstrēs Ženēvas iedzīvotājiem, kur reformācija tik tiko kā pieņemas spēkos, ka viņa nenozīmē tikai politisku neatkarību no bīskapa, bet dzīvi saskaņā ar evanģēliskajiem baušļiem.
Ja kalvins sākotnēji atteicās uzņemties šo uzdevumu tad tikai tāpēc, ka viņam bija citi plāniun un arī viņš bija nolēmis izvairīties no publikas, bet tomēr viņš apņēmāskļūt par „profesoru un sludinātāju”.
Pirmām kārtām Kalvins bija apņēmies izmainīt fizisko un garīgo pilsētas veidolu. bet par nelaimi tas viņam neizdevās, jau pēc trīs gadiem viņa plāns izgāzās – pa daļai deļ lepnības un nelokāmības Ženēvas iedzīvotāju un pa daļai deļ paša reformātora nepacietības.…