Z.A.Meierovics - izcilākā personība 20.gadsimtā Latvijā

Secinājumi.
1. Neskatoties uz grūtajiem sadzīves apstākļiem Z.A.Meierovics ieguva labu izglītību. Z.A.Meierovca izglītība bija izcila, kas acīmredzams pluss viņa tālākajam darbam.
2. Pateicoties sava darba sparam un lielajai uzņēmībai Z.A.Meierovics bija daudzu sabiedrisku organizāciju darbinieks kurās ieņēma vadošas lomas. Savās darba gaitās Z.A.Meierovics ieņēma daudz un dažādus amatus, sākot no vienkārša skolotāja līdz ārlietu un premjerministra krēslam.
3. Z.A.Meierovics veica lielu diplomātisku darbu, lai panāktu Latvijas de iure un de facto atzīšanu. Lai panāktu Latvijas neatkarību Z.A.Meierovics brauca ārzemju vizītē uz Lielbritāniju. Šī diplomātiskā apmeklējuma mērķis bija izskaidrot un pārliecināt Lielbritānijas valdību par Latvijas kā suverēnas valsts pastāvēšanu. 1918.gada 23.oktobrī pēc Zigfrīda Anna Meierovca runas Lielbritānijas valdība atzina Latvijas pagaidu neatkarību. Sākot no 1920. gada novembra līdz 1921. gada janvārim Z.A.Meierovics veda sarunas Ženēvā par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Pēc tam apmeklēja Romu, Parīzi un Londonu, kur centās panākt Latvijas atzīšanu de iure. Latvijas valsts starptautiskā de iure atzīšana notika 1921. gada 26. janvārī, un jau 1921. gada 22. septembrī Latviju uzņēma Tautu Savienībā. Z. Meierovicam pieder ievērojamākie nopelni Latvijas valsts starptautiskās de iure atzīšanas sasniegšanā un Latvijas uzņemšanā Tautu Savienībā.
4. Z.A.Meierovics piedaloties vairākās konferencēs pauda tādu viedokli, ka būtu jāizveido Baltijas valstu alianse, kura sadarbotos militārās un politiskās jomās, kā arī sniegtu militāru atbalstu dalībvalstīm. Baltijas valstu aliansi veidotu Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija un Somija. Tomēr ņemot vērā Polijas un Lietuvas konfliktu, kā arī Somijas tuvošanos Skandināvijas valstīm – tas viss kopumā neļāva izveidot Baltijas valstu savienību.
…