Kopumā vispār tādas atklātas kritikas pret caru un viņa valdību neparādās, lai neteiktu pretējo. Attiecībā pret cara varu, varētu pat teikt, ka laikraksts (jādomā, ka arī pats Zālīte) ir gana tolerants. Piemēram, 15.maija numurā uz pirmā vāka ir ziņojums ar nosaukumu „Mūsu Kunga un Cēzara kronēšanas svētki!”. Tiek rakstīts, ka: „...miljoniem uzticamu pavalstnieku sirdis bija priecīgas atbalstīt valdnieku. Dievs viņu ir sargājis visu laiku. Dievs sargi, Dievs uzturi Cēzaru un visu Cēzara namu!” Saprotams, ka cenzūras apstākļos neko izteikti negatīvu valdnieka sakarā nevarētu teikt, bet šajā gadījumā, rodas priekšstats, ka „Mājas Viesis” diezgan apzināti ietur diezgan uzmanīgu nostāju attiecībā uz politiku un valdību, vairāk izvēloties runāt par sadzīves un kultūras lietām, respektīvi, tēmām, kuras neprasa varbūt tik izteikti atklāt nostājas paušanu.
20.novembrī iznāk jaunā varianta eksemplārs, kurš daudz mazāks, kompaktāks un ērtāks lasīšanai tieši apjoma ziņā. Un arī raksti ir daudz vairāk. Tiesa, jāpiemin, ka Zālītes laikā, krietni paplašinājās arī reklāmas laukums avīzē. Tā, piemēram, šajā jaunajā eksemplārā, no 14 lapām, 8 bija atvēlētas reklāmai.
NOBEIGUMS
Vērtējot visa gada numurus kopumā, tomēr jāsecina, ka „Mājas Viesim” paliek tāds izglītojošs raksturs ar ievirzi tautas apgaismošanā dažādās dzīves jomās. Bet tādas izteikti sociālas ievirzes vietām vien ieskicējas, ik pa laikam pieminot kādus strādnieku dzīves uzlabojumus citviet pasaulē. Un arī Kanta ētiskās idejas par ticību absolūtajai, loģiskai indivīda brīvībai, kurām, bija pieķēries arī Zālīte, pilnībā tādu idejas atspoguļojumu rakstos tomēr vēl nevarēja manīt. Tomēr uzkrītoši ir tas, ka par dažādu ideju atspoguļojuma spoguli tiek izraudzīta ASV, parādot to gan pozitīvā, gan negatīvā gaismā. Zināmā mērā tas ir saprotams, jo rakstot par ASV tomēr nav jābūt tik uzmanīgām, kā rakstot par vietējo varu.
Ja sākumā tika minēts, ka pirms Zālītes kļūšanas par redaktoru šis laikraksts bija ļoti mērens, tad nevarētu gan teikt, ka līdz ar Zālītes atnākšanu laikraksts kļuva izteikti revolucionārs vai radikāli demokrātisks. Izanalizējot 1893.g. „Mājas Viesa” numurus, jāsecina, ka laikraksts tomēr palika vēl gana mērens, bet ar liberālākām iezīmēm un demokrātiskām perspektīvām.
…
