Jaunlatvieši - Krišjānis Barons, Atis Kronvalds, Auseklis, Andrejs Pumpurs

Krišjānis Barons ir izcilākais latviešu folklorists – tautas dziesmu krājējs, pētītājs un publicētājs, sava laika jaunāko zinātnisko atziņu popularizētājs, „Pēterburgas Avīžu” faktiskais redaktors, sarakstījis dzejoļus un stāstus. Latvju dainu tēvs ir izcila personība latviešu kultūras vēsturē.
Krišjānis Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemē Struteles muižā, kur viņa tēvs bija vagars (šai amatā iecelts pret paša gribu). Krišjānis ģimenē bija astotais bērns. 1837. gadā viņa ģimene pārceļas uz Īli, kur jau agrā bērnībā sākas Krišjāņa pirmais patstāvīgais darba cēliens – ganu gaitas. Pēc neilga laika nomirst viņa tēvs, un māte ar mazajiem bērniem pāriet pie izprecētās meitas Kristīnes uz Dundagas pusmuižu Valpeni. Tur Barons mācās Dundagas skolā, kur skolotāji ir rakstnieki E. Dinsberģis un F. Mālberģis, pēc tam Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā. Labo zināšanu dēl Barons izpelnās ģenerālgubernatora Suvorova ievērību un var iestāties Jelgavas ģimnāzijā. Suvoruva izgādātā materiālā palīdzība gan drīz izbeidzas, tomēr Barons, pelnīdamies ar privātstundām, ģimnāziju nobeidz, pie tam ar uzslavu. Pēc tam viņš studē Tērbatā matemātiku un astronomiju, kļust par Krišjāņa Valdemāra pulciņa dalībnieku, publicē „Mājas Viesī” populārzinātniskus rakstus, saraksta grāmatu „Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1859)…