Kardināls Rišeljē: dzīve, politika un ieguldījums Eiropas diplomātijas attīstībā

SECINĀJUMI
Armāns Diplesī de Rišeljē jau pirmajās mūža desmitgadēs parādīja sevi kā spējīgu, ambiciozu un gudru cilvēku ar lielu talantu izpatikt cilvēkiem, kas nodrošināja viņam strauju karjeras augšupeju. Izvirzījies garīdznieku aprindās, Rišeljē kļuva par valsts sekretāru, ieguva kardināla amatu un kļuva par Francijas pirmo ministru, kas bija viņa mērķis.
Kā pirmais ministrs viņš sevi parādīja kā ietekmīgāko cilvēku valstī, aktīvi ķeroties pie valsts iekšējas stiprināšanas – varas centralizācijas un aristokrātijas varas samazināšanas, iekšējo reliģisko konfliktu atrisināšanas un ekonomiskās un iekšpolitiskās stabilizēšanas.
Ārpolitikā Rišeljē galvenais bija panākt valsts ārējo drošību, novēršot Francijas ielenkumu Hābsburgu zemēs. Kardinālu neuztrauca, kādi līdzekļi būs jāpielieto sava mērķa sasniegšanai. Viņš izmantoja asiņaino Trīsdesmitgadu karu, veidojot alianses pret Hābsburgiem, sadarbojoties ar protestantiskajiem zviedriem, kas lika katoliskajām zemēm kardinālu nosodīt par amorālu rīcību. Rišeljē darbojās Francijas nacionālajās interesēs, – tas bija viņa novatoriskais pienesums diplomātijai. Viduslaiku principi tika palikti malā, reliģiskais faktors vairs nebija noteicošais. Francija kļuva par spēcīgu, centralizētu, modernu valsti, bet Rišeljē princips „valsts (nacionālās) intereses pāri visam” kļuva par vēlāko starptautisko attiecību principu, uz kura vēlāk tika balstīts spēku līdzsvars Eiropā.
Saprotams, Rišeljē vēstures literatūrā tiek vērtēts pretrunīgi, tomēr gandrīz vienprātīgi tiek atzīts, ka kardināls bija kolorīta personība un izcils valstsvīrs, kurš būtiski ietekmēja Eiropas tālāko attīstību un diplomātiju.
Jebkurā gadījumā, Rišeljē gan kā personība, gan kā politiķis ir ārkārtīgi interesants pētījuma temats, jo ir tik dažādi aspekti, kuriem ir vērts pievērst uzmanību un vienmēr atradīsies kāda perspektīva, citāda prizma, caur kuru uz šo personu skatīties. …