Psihoanalītiskais virziens

Z. Freida mācības turpinātājs Šveices psihiatrs Karls Gustavs Jungs radīja analītisko psiholoģijas skolu, kur K. G. Jungs tāpat kā Z. Freids pievērsās bezapziņas funkcijām, tomēr viņa viedoklis un idejas atšķīrās [4, 242]. K. G. Jungs izvirzīja teoriju par kolektīvo bezapziņu ar kuru cieši ir saistīta kultūras jeb civilizācijas attīstību. Psihiatrs uzskatīja, ka cilvēki sapņos redz simbolus, kas aptver visu cilvēces kultūru, bet cilvēki pat nenojauš par šādu simbolu klātesamību [3, 27].
Abiem psihiatriem ir arī dažādi skatījumi uz cilvēku kā kultūras veidotāju. Pēc Z. Freida domām starp cilvēku un kultūru valda pretrunas, cilvēkam nākas apspiest savas dabiskās dziņas, tādā veidā tiek turpināta kultūras attīstība. Turpretim K. G. Jungs uzskatīja, ka „bezapziņa tomēr var ar kultūru sadzīvot saskaņā un mierā”, jo tieši šie tēli un simboli pasargā cilvēku no tiešas saskares ar šiem spēkiem.
Pēc K. G. Junga domām, šie bezapziņā notiekošie procesi un dziņas nav jāapspiež, kā to definē Z. Freids, bet gan jāveido ar tiem dialogs. Cilvēka attīstība ir iespējama tad, ja cilvēks nevis cīnās ar šiem bezapziņas spēkiem, bet gan veido „sarunu”. K. G. Jungs uzsver, ka svarīga ir arī šo bezapziņas simbolu tēlu laicīga maiņa, jo, atmetot novecojušo un nederīgo, ir iespējama tālāka kultūras attīstība. …