Reālisms ir viena no galvenajām teorijām politikas un starptautisko attiecību pētīšanā. Viens no svarīgākajiem reālisma pārstāvjiem ir H.Morgentavs, kurš politisko reālismu raksturo ar 6 galvenajiem principiem.
Pirmkārt, politiskais reālisms uzskata, ka politika tiek pārvaldīta ar objektīviem likumiem, kas ir cilvēka dabā. Līdz ar to reālisms tic arī racionālas teorijas attīstības iespējai, kas atspoguļojas šajos likumos. Politika tāpat kā cilvēks ir egocentriska.1
Otrkārt, galvenā norāde, kas raksturo reālismu starptautiskajā politikā ir interešu koncepts, kas tiek definēts ar varu. Jebkura rīcība starptautiskajā politikā un starptautiskajās attiecībās notiek tikai lai iegūtu šajā cīņā par varu. Šeit arī politika tiek uzskatīta par autonomu sfēru, kuru nevar reducēt uz ekonomiku vai morāli.2
Treškārt, reālisms uzsver, ka galvenais interešu koncepta kā varas definējums ir objektīva kategorija. Politikas pamatā ir intereses (izdzīvošanas, varas un drošības), kas netiek laika vai vietas apstākļu ietekmētas. Intereses ir ilgstošs standarts, pēc kura tiek vērtēta un virzīta politika.3
Ceturtkārt, reālisms pārzina arī politiskas rīcības morālo nozīmi. Tas pārzina arī nepatīkamo sasprindzinājumu, kāds valda starp morāles prasībām un veiksmīgas politiskas rīcības prasībām. Lai šo sasprindzinājumu mazinātu vai pat izslēgtu, reālisms uzsver, ka starptautisko attiecību ētika ir arī politiskā ētika.4
…
