Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:213888
 
Evaluation:
Published: 31.05.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Dzīvesmākslas filosofijā Šmids piedāvā risināt trīs jautājumus: „1. Kā vispār funkcionē varas struktūras sabiedrībā? 2. Kāda ir citu īpašā vara pār mani, un kāda ir mana bezspēcība attiecība pret to? 2. Kāda ir citu īpašā vara pār mani, un kāda ir mana bezspēcība attiecībā pret sevi? 3. Kāda ir manis paša vara pār sevi un mana bezspēcība attiecībā pret sevi? 4. Kāda ir manis paša vara pār citiem un to bezspēcība?”
Jaunas dzīvesmākslas meklējumu pamatā ir nemiers, kas izvēršas ētiskaja jautājumā, kam piešķirts divējs skanējums: „Kas man ir darāms? Kas mums ir darāms? „Es” jeb pats tiek sajūgts ar „mēs”, atkārtoti uzsverot savstarpējības nozīmi, taču šī savstapējamība ir sakāma pašam ar sevi. Var teikt, ka meklējamā dzīvesmākslas filosofija ir eksistences ētika, taču tā ir ētika, kas sakņojas estētikā. Tādejādi Šmida dzīvesmākslas teorija ja ne turpina Fuko ideju par eksitences estētiku un dzīvi kā mākslasdarbu, tad noteikti ar to sabalsojas. Vilhelms Šmids dzīvesmākslas filosofiju cenšas pamatot estētikā. Šādam skatījumam ir savs pamats, gluži tāpat kā dzīvesmākslas finālajam argumentam, proti, dzīves īsumam. Tas ir vedinājums veidot dzīvi, jo tā ir īsa. Diez vai filosofija kā dzīvesmāksla ir pierādāma, drīzāk to var parādīt, tā var pastāvēt kā demonstrēta teorija, kuras pamatā ir izvēle. Filosofija kā dzīvesmāksla nav dzīves estetizēšana, taču tā noteikti ir aist-ētiska.
Šmida dzīvesmākslas filosofija nav mēģinājums pārvērst visu filosofiju par dzīvesmākslas teoriju vai atzīt tikai tādu filosofiju. Tā ir mēģinājums iekļaut to mūsdienu filosofijā, pamatot dzīvesmākslu kā filosofijas sastāvdaļu. Šmids mēģina savienot akadēmisko un neakadēmisko filosofiju, jo akadēmiskā filosofija nereti ir žonglēšana ar terminiem, kas lielākajai daļai cilvēku nav saprotami, bet neakadēmiskā jeb brīvā filosofija ir institucionāli nesasitīta filosofija.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1242626
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register