Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:274258
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Agnosticisms.
Uzskats, ka Dieva eksistenci nav iespējams pierādīt un ka indivīds, gluži dabiski, nevar zināt neko tādu, kas atrodas aiz vai ārpus dabas parādību pasaules. Terminu agnosticisms 1869.g. radīja T.H.Hakslijs.
Atšķirībā no ateista, kas noliedz Dieva vai dievu eksistenci, agnostiķis apgalvo, ka Dievs jeb Pirmcēlonis ir kaut kas tāds (līdzās, piemēram, absolūtajam, bezgalībai, mūžībai vai nemirstībai), kas cilvēka prātam nav aptverams, tāpēc to nevar nedz apstiprināt, nedz atspēkot. /Ideju vārdnīca/

Filosofiska mācība, kas pilnīgi vai daļēji noliedz pasaules izzināmību. Šī mācība balstās uz pārliecību, ka cilvēka izziņas komponenti (sajūtas, uztvērumi, jēdzienu utt.) nespēj adekvāti atspoguļot esamības lietas, procesus un parādības, t.i., ka cilvēks nespēj fiksēt pasauli tādu, kāda tā patiesībā ir. Klasiskā agnosticisma pamatlicējs ir D.Hjūms un I.Kants. Cilvēka darbība pierāda, ka agnosticisma koncepcija neiztur kritiku. Ja jau cilvēks nespētu adekvāti orientēties pasaulē, viņa eksistence kļūtu neiespējama. Neviens taču nespēj dzīvot vidē, kuru nekādi nevar iepazīt, kura agri vai vēlu kļūst nelabvēlīga un naidīga. /Vārdnīca filosofijā/

Atomisms.
Filosofiska un dabaszinātniska koncepcija, pēc kuras pasaulei ir diskrēta uzbūve, t.i., tā sastāv no tālāk nedalāmiem atomiem vai citām mikrodaļiņām (pirmmatērijas), kas kalpo kā īpatnēji visu esamību veidojumu ‘ķieģelīši’. Antīkajā periodā atomismu pārstāvēja Leikips, Dēmokrits, Epikūrs un Lukrēcijs. Jaunajos laikos to attīstījuši G.Galilejs, I.Ņūtons u.c. ievērojami zinātnieki. Mūsdienu zinātne šo problēmu uzskata par atklātu jautājumu, jo nevienam zinātniekam līdz šim vēl nav izdevies atrast neapšaubāmu, tālāk nedalām pirmmatēriju. /Vārdnīca filosofijā/

Deisms.
Ticība augstākai būtnei; tomēr parasti tā dēvē 17.,18.gs. reliģiskās domas virzienu, kuram raksturīga ticība racionālai ‘dabas reliģijai’ pretstatā kristietības ortodoksālajām nostādnēm. Deisti uzskatīja, ka Dievs ir dabas likumu avots, taču pasaules notikumos tiešā veidā neiejaucas un ka vienīgais cilvēku reliģiskais pienākums ir būt tikumīgiem.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register