Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:290336
 
Evaluation:
Published: 02.01.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Filozofijas mērķis 16.,17. gs. Vismaz empīrisma ietvaros bija izpētīt, nevis pasaules, lietu pamatizcelsmi, virzību utt., ar ko nodarbojās filozofi līdz tam, īpaši Senajā Grieķijā, bet gan tieši izpētīt cilvēku, to liekot filozofijas centrā. Uzsverot arī zināšanu praktisko nozīmi, uzplaukstot dabaszinātnēm, filozofija, kā to īpaši uzsver F.Bēkons savos izteikumos sāka risināt jau praktiskus dabas jautājumus, konkrētāk, pētīt cilvēka sapratni, izziņas spējas.
Džons Loks (1632.-1704.) nozīmīgākajā darbā filozofijā, tas ir, „Eseja par cilvēka sapratni” tika aptvertas liela daļa no tajā laikā svarīgajiem filozofijas jautājumiem. Jāpiemin arī Dž. Loka nozīme politoloģijā, ekonomikā un darbi „Dažas domas par audzināšanu”, „Vēstules par toleranci”, „Divi traktāti par valdīšanu”, no kura iespaidojās vigi savā politiskajā darbībā. Loka izziņas teorijas pamatā ir uzskats, ka cilvēks piedzimst kā balta lapa, kas sadūrās ar Dekarta uzskatiem, kurš pārstāv racionālistus, tajā laikā attīstījās un pilnveidojās uz polemikas ar empīriskiem pamatiem, kura uzskatu stūrakmens bija iedzimtās idejas, ko kā aptuvenu principu var novērot arī vēlāk I.Kanta filozofijā. R. Dekarts uzskatīja, ka cilvēka prātā pastāv idejas jau piedzimstot, tas ir, neatkarīgi no pieredzes, ko tas iegūst dzīves laikā. R. Dekarts atdalīja tā saucamo tīro domāšanu, tīro domu, kas norisinās ārpus (empīrisms) pieredzes. Ir (pēc Dekarta domām) iespējams domāt arī nebalstoties uz kaut ko redzētu, dzirdētu, saostu, sajustu, izgaršotu. Šajā domāšanas līmenī pastāv idejas, kuras kā loģiski izriet nav nokļuvušas cilvēkā, tas ir, domātājā empīriskās uztveres rezultātā un tātad ir iedzimtas. Domāšana kā process cilvēkos jau ir. Dekarts pats būdams arī matemātiķis cenšas filozofijā atklāt matemātiskās likumsakarības. (Jāmin arī Dekarta nozīme matemātikā – viņš ir analītiskās ģeometrijas pamatlicējs un pirmais, kurš ieviesa jēdzienu mainīgs lielums.) Dekarts tādēļ par piemēru savai teorijai par iedzimtajām idejām min taisnās līnijas ideju, kura eksistē prātā, bet cilvēka roka to ne vienmēr var uzzīmēt un talants, kurš it kā kādu indivīdu nostāda pāri citiem kādā jomā.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register