1.Filozofija. Tās vieta citu zinātņu vidū.
Filozofija- tiešs tulkojums gudrības mīlestība. Doma par domu. Filozofija virza pasauli domāt, jo pamatjautājums filozofijā ir kāpēc?
Spriežot par šo jautājumu un virzoties pa gudrības ceļu uz priekšu top skaidrs, ka filozofija ir nebeidzama , jo cilvēks domā bez apstājas. Filozofija ir nebeidzama, patstāvīga, tās jautājums pastāvēs vienmēr un caurvīs laikmetu aiz laikmeta. Galvenie jautājumi par ko runā un interesējas filozofija ir „esamība”, „Dievs”, „cilvēks”, „nekas”.
Filozofiju interesē pašas nostādnes – kas ir izziņa un kā iespējams sasniegt patiesus rezultātus.
2.Filozofijas vieta cilvēka zināšanu sistēmā.
Sokrāts „Es zinu to ka nezinu neko, bet citi pat nezina to. ” Cilvēka zināšanu līmenis atbilst cilvēka vēlmēm iegūt zināšanas. Filozofam ir dots ceļš uz gudrības mīlestību.
Cilvēka zināšanu līmenis ir atkarīgs no vēlmes tās iegūt. Cilvēkam ir dota iespēja iepazīties ar pagātnes un jauno klasiķu darbiem, tos apgūt un izdarīt secinājumus – piekrist vai nepiekrist , tādā veidā izmantojot filozofiju sevis izzināšanai un atklāšanai. Katra jautājuma izzināšana prasa personīgu un individuālu attieksmi un pieeju.
3.Dvēseles un gara jēdziens filozofijā.
Gara jēdziens filozofijā tiek apskatīts ar Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa mācību.
Hēgelis uzskata , ka filozofijas uzdevums ir apskatīt gara attīstības procesu gars izzina sevi un sakrīt ar cilvēka prātā apjēgto. „Tas kas ir saprātīgs, ir īstens, bet tas kas ir īstens ir saprātīgs.” /G.V.F. Hēgelis/
Dvēsele-neredzamā pasaule. Cilvēciskuma pierādījums. Dvēselei katrā filozofijas laikmetā piešķir citādu nozīmi. Dvēsele tiek noliegta , tai piešķir neiedomājamu dievišķu spēku.…
