Apgaismības laikmets, tā nozīmīgākās idejas un pārstāvji

SECINĀJUMI
Apgaismība ir laikmets 17.-18. gadsimtā kas veidojās kā atbilde uz nacionalu valstu veidošanos un baznīcas šķelšanos reformācijas rezultātā. Ar apgaismību saprotama saprāta apgaismošana, tiek pievērsta uzmanība cilvēka prātam un spriestspējai, apgaismotāji vērsās pret dažādām aplamībam un aizspriedumiem. Apgaismība ir īpaši svarīga ne tik daudz ar izziņas teoriju un metodēm, cik ar idejām par sabiedrību, valsti un vēsturi. Apgaismības laikmetā nereti tiek meklēti arī demokrātijas ideju pirmsākumi.
Lielākoties nozīmīgākās apgaismības idejas izpaudās tieši franču filozofu darbībā.
Apgaismības ideju attīstībā nozīme ir franču filozofam renē Dekartam, kaut arī viņš dzīvoja psugadsimtu pirms „īstajiem apgaismotājiem”. Dekarts veltīja savu dzīvi filozofijai un zinātnei, meklēja „universālo metodi”, pieņēma matemātisko dabas skaidrojumu, kā arī izvirzīja šaubīšanās principu un uzskatu, ka cilvēks ir divējādas dabas.
Nozīmīgs apgaismotājs bija franču filozofs Denī Didro – slavenās „Enciklopēdijas” sastādītājs, kurš atbalstīja empīrisma idejas, tomēr nodalīja novērojumus no pieredzes un arī bija pārliecināts, ka dabas procesus var izskaidrot ar mehāniska spēka palīdzību.
Savukārt nozīmīgākais apgaismotājs bija Voltērs, kurš kritizēja basnīcu, bet tajā pasā laikā nenoliedza reliģijas nepieciešamību un Dieva eksistenci. Arī Voltērs bija zinātņu atbalstītājs, empīrisma ideju piekritējs, prāta spēju uzsvērējs. Voltērs runāja par brīvības un vienlīdzības jēdzienu. Tieši Voltēra idejas visvairāk nonāca pie klausītājiem, jo viņš apgrozījās augstākajās parindās un ātri kļuva par lielu autoritāti.
Apgaismības laikmets ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo daudzas apgaismotāju idejas attīstījās tālāk un ir pamatā arī daudzām mūsdienu uzskatu sistēmām. Kā teicis Imanuels Kants – apgaismības laikmets bija cilvēka iziešana no nepilngadības.
…