Krāsas cilvēka pasaulē

Krā­sas – tā ir dzī­ve un tās ap­rakts. Ma­nā dzī­vē kat­ra krā­sa kaut ko no­zī­mē un pat ja lie­kas, ka nav ne­kā­das krā­sas, to­mēr tā vien­mēr ir. Man krā­sas ne­ap­ro­be­žo­jas ti­kai ar plau­kas iz­vē­li ap­ģēr­bā vai sie­nas no­krā­sā, bet arī ta­jā, kā uz­tvert ci­tus cil­vē­kus, vi­ņu ga­ra­stā­vok­li un pat vi­di, ku­rā at­ro­dos.
Pa­tie­sī­bā cil­vē­ki ir ie­da­lā­mi vai­rā­kās krā­su gru­pās, no ku­rām var iz­ana­li­zēt ļo­ti dau­dzas ci­tas rak­stu­ru īpat­nī­bas. Vis­lie­lā­kā, pro­tams, ir tā sau­ca­mā pe­lē­kā ma­sa – pēc bū­tī­bas diez­gan gar­lai­cī­gi un vien­vei­dī­gi cil­vē­ki, ku­ri lie­lā­ko da­ļu sa­vas dzī­ves pa­va­da līdz­ino­ties ci­tiem, ne­pār­kāp­jot dzī­ves eks­tre­mā­lo sliek­sni un ne­ie­dzi­ļi­no­ties mil­zī­ga­jā emo­ci­ona­li­tā­tes fi­lo­zo­fis­ka­jā uz­tve­res li­do­ju­mā.…