Eseja par Umberto Eko grāmatu "Kā uzrakstīt diplomdarbu"

9. Kādi svarīgi jautājumi tev radās lasot šo grāmatu? Vai izdevās uz tiem atrast atbildes?
Man svarīgs likās jautājums, cik nopietnam jābūt manam pētījumam maģistra darbā. Vai tiešām man jāatklāj kaut kas vēl nebijis un pilnīgi unikāls. Atbildi atradu, protams, ka jābūt kādai pilnīgi jaunai atziņai, jaunam skatījumam uz problēmu, taču man obligāti nav jātklāj jauni likumi. Man nav jābūt Einšteinam. Pietiek ar to, ka spēju saskatīt problēmu, apskatīt to jaunās šķautnēs un piedāvāt savus risinājumus.
10. Kā šī grāmata rosina tavu profesionālās meistarības izaugsmi? Kā tā ir informējusi tevi un ietekmējusi tavas zinātniskā darba rakstīšanas prasmes? Ko tev ir devusi šīs grāmatas kritiska (padziļināta) lasīšana, meklējot atbildes uz šiem jautājumiem?
Šī grāmata ir iedrošinājusi mani, noņēmusi daļu no sloga, kas moka katru studentu, kurš domā kā uzrakstīt maģistra darbu. Tā, protams, nepadarīja pilnīgi skaidru manu rīcības plānu, bet ievirzes deva pamatīgas. Es domāju, ka rakstot darbu man atmiņā atausīs šādās vai tādas atziņas no šīs grāmatas. Un tad es sev varēšu teikt, ka tu taču dari nepareizi, grāmatā bija teikts darīt savādāk. Kritiska lasīšana lika vairāk iedziļināties grāmatā. Pārskatīju jautājumus, uz kuriem jāsniedz atbildes, un lasot grāmatu ķēros klāt pie atkāpēm, terminiem – vai tie man var noderēt, vai sniegt atbildes uz jautājumiem.
Grāmata kopumā man patika, bija vērts to izlasīt. Protams, šī ir unikāla grāmata priekš manis tādā ziņā, ka kādu līdzīgu grāmatu es vairs neizvēlētos lasīt. Ja nu vienīgi, lai veiktu pētījumu par divu dažādu autoru ieteikumiem, kā uzrakstīt diplomdarbu.
…