Mans dzīves ceļš

Lai es varētu rakstīt par savu dzīves ceļu ir jāzina, kas tad īsti ir ceļš? Cilvēkam ceļš bija va­jadzīgs, lai viņš varētu nokļūt no vienas vietas uz otru, ceļš ir atbrīvots no dažādiem šķēr­šļiem, lai varētu ātrāk un vieglāk pārvietoties.
Tātad, cilvēka dzīve ir pielīdzināma ceļam. Jo mēs visu laiku cenšamies sasniegt savus mēr­ķus, bet to var izdarīt tikai pamazām, novācot visus šķēršļus no ceļa tā, lai to varētu iz­iet. Protams, tas nav tik viegli, kā sākumā varētu domāt, taču tas ir uz katra paša sirds­ap­­ziņas, vai tev tā būs tīra, vai tev nāksies kaut ko pārdomāt un nožēlot, ko nevarēs tik vien­­kārši izsvītrot no savas sirdsapziņas. Sasniedzot savu mērķi, cilvēkam rodas jauni sap­­ņi, ideāli un ilūzijas, ko viņš atkal cenšas sasniegt un piepildīt. Tātad sanāk, ka cilvēki ne­­kad neapstājas, lai tikai piepildītu savas vēlmes.
Diemžēl cilvēkiem ir dažādas vēlmes, tās var būt ar ļaunu vai ar labu nolūku. Arī lai sa­­snieg­tu mērķi nevienmēr cilvēki izmanto garāko, taču godīgāko ceļu. Cilvēki ierauga ceļa šķēr­šļus un grūtības un nobīstas no tā (Re kā! Varbūt tāpēc saka ceļš nav ar rozēm kai­sīts?), tad viņi izmanto taisnāko ceļu, taču nevienmēr tas ir tik godīgs.…