Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:645075
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.11.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

9. Interešu un vērtību teorijas ietekme uz juridisko domāšanu. Cīņa par tiesībām. Mērķis tiesībās. Likuma ievērošana rada brīvību. Augstākās un zemākās vērtības. Ļaunums.

No klades: Jērings- intereses ir tiesību mērķis, valsts ir vienīgais tiesību avots, vēsturiskā tiesību skola neko jaunu nerada, tikai konstatē jau notikušo; dzīve ir cīņa par tiesībām; Bismarks- intereses ir tās, kas rada tiesības, gribavs intereses, cilvēks apmierinot savas egoistiskās intereses, apmierina arī cita intereses (uzņēmējs- darbinieks); Jēringam īpašums ir dzinējspēks, bet Marksam nevienlīdzības pamatā; Likums un tiesības Jēringam ir viens un tas pats, tās ir ar piespiedu raksturu; ja tiesības netiek ievērotas, tās nemaz nav tiesības (tiesības bez piespiešanas ir tukša skaņa), cīņā par tiesībām vājākie zaudē, tiesībām tikai sākotnēji ir piespiedu raksturs; likumus nedrīkst bieži grozīt, jo tas cilvēkos rada spaidu sajūtu; ar likumiem var radīt brīvības sajūtu; ja sadurās laime un tiesības, tad jāupurē tomēr tiesības; tiesībās nav loģikas, tpc laimes vārdā tās ir upurējamas; intereses, kas ir vērtības, ir saglabājamas; Heks- likums satur pavēles, tiesnesim vispirms jāvērtē- ir/nav likums, ja ir- jāpiemēro, ja nav- jāaizpilda, interešu kolīzija ir tiesību radītāja; tiesnesim ir tiesības radīt tiesības; tiesnesis ir domājošs likuma kalps; Jelineks- faktam ir jābūt dzīvotspējīgam, 2 lpp teorija- valsts kā sociāls un tiesisks veidojums; valsts psiholoģiski saliedē cilvekus, tie, kas ir apmetušies vienuviet, ir ar kopējām interesēm, valsts dbināšanu var izvērtēt tikai pēc tam, kad ir valsts tiesības; indivīdu no valsts patvaļas var pasargāt tikai tad, ja valsts likumi ir saistoši arī pašai valstij; 4 pavalstnieku statusi- pasīvais, negatīvais, pzoitīvais un aktīvais; brīvība ir tiesība tikt pasargātam no prettiesiska spiediena; valsts pazīmes- teritorija, iedz, vara. Tiesības ir ētikas minimums- saglabāt noteikta veida attiecības, sodam ir represīva un preventīva nozīme, bet ne kā vainīgajai personai, bet gan slimajai sabiedribai. Soda mērķis ir atjaunot iepriekšējo situāciju.
No klades par vērtību- Larencs- jebkurš likums ir vērtība, Hartmans par augstākām un zemākām vērtībām (vieno un šķeļ). Vieno- mīlestība un laime, šķeļ; īpašums, t.sk. nauda.
Interešu jurisprudence:
Solons (638.-559.g.p.m.ē.) - Atēnu reformators, valstsvīrs un likumdevējs.
Solonu nosacīti var saistīt ar interešu teoriju. Polisā pilsoņu attiecības, valsts iekārta, tiesības balstījās uz likumiem. Likumi kļuva par autoritāti, kas stāvēja pāri visiem sociālajiem slāņiem un strīdīgām partijām. Likumu priekšā visi pilsoņi bija vienlīdzīgi.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,98 €
Work pack Nr. 1335115
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register