Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:739614
 
Evaluation:
Published: 30.11.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Jautājums par to, kā lai definē jēdzienu filozofija, pats ir filozofisks. Lai iepazīstinātu ar jēdzienu, var teikt, ka filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofiska doma parasti ir cilvēkā iekšēji nobriedusi pārliecība savienojumā ar filozofiskā diskusijā radušamies argumentiem. Filozofijas degpunktā ir jautājumi par eksistenci, zināšanām, skaisto, morāli pareizo. Filozofisku jautājumu piemēri varētu būt: "Kas labo nošķir no ļaunā?" un "Vai zināšanas vispār ir iespējamas?"
Filozofiska rakstura jautājumi ir aktuāli ne vien mūsu sabiedrībā, bet jebkur citur pasaulē. Tādējādi filozofiju ir iespējams iedalīt vairākās skolās. Tas, ko mēs uzskatām par filozofiju, visbiežāk ir rietumu civilizācijas auglis, un šo filozofiju tā arī sauc par rietumu filozofiju. Tradīcijas pirmsākumi meklējami līdz ar senajiem grieķiem. Pazīstamākie šīs skolas filozofi ir Platons, Aristotelis, Akvīnas Toms, Renē Dekarts, Emanuels Kants, Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis, Fridrihs Nīče un Ludvigs Vitgenšteins.
Jēdziens Austrumu filozofija parasti tiek saistīts ar Tuvo Austrumu un Āzijas filozofiem. To skaitā visbiežāk tiek minēti Sidharta Gautama jeb Buda, Laodzi un Konfūcijs.
Sākotnēji jēdziens filozofija nozīmēja vienkārši gudrības mīlestību. Filozofs nomainīja sofistu jeb gudro vīru, šī skola ir uzskatāma par augsni grieķu filozofijai. Ar filozofiju tika saprasta visa veida intelektuālā darbība.
Filozofijas jēdzienu ir ieviesis izcilais grieķu mistiķis Pitagors un vispār

Šķiet, pašlaik vairs nevienam nav noslēpums, ka pastāv tāda parādība kā filozofija.
Droši vien tikpat daudziem nebūs noslēpums, ka pastāv tādi īpatņi kā filozofi. Tomēr dažiem var būt pārsteigums, ka tie vēl visi nav miruši. Vai varbūt ir?
Iespējams, ka atbilde uz šo jautājumu ir atrodama šinī lapā. Un pilnīgi pieļauju, ka kāds būs pārsteigts, atrodot sevī, ka pats nemaz tā īpaši neatšķiras no tiem jokainajiem radījumiem, kas reizēm šķiet pat trakāki par datoriķiem un sauc sevi par filozofiem.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register