10.slaids
„Neviens negrib būt vientuļš. Bet dzīvē mēs tomēr esam vieni – lielākās sāpes mums jāpārdzīvo vieniem, arī lēmumi jāpieņem pašiem. Mīlestība ir iespēja ar kādu dalīties, jo dalīta bēda ir pusbēda, bet dalīta laime – dubultlaime. Tāpēc meklējam mīlestību, bet iemīlamies tikai tad, ja tobrīd nemīlam kādu citu,” uzskata psiholoģe I.Vaine. Vajadzība pēc attiecībām un tuvības ir cilvēka pamatvajadzību skalā. Ja tā netiek apmierināta, cilvēks cenšas tukšumu aizpildīt citādi, nereti arī destruktīvā veidā – lietojot alkoholu, pievēršoties azartspēlēm, kļūstot par darbaholiķi. Vai arī cenšas radīt iemīlēšanās ilūziju, bieži mainot seksuālos partnerus. „Veidojot attiecības, mēs labāk iepazīstam sevi. Kad cilvēks skaidri zina, kas viņš ir un ko viņš šai dzīvē grib sasniegt, tad arī veidojas stabilākas attiecības.” Tādēļ pirmā esot platoniskā mīlestība, nākamā – nelaimīga mīlestība, trešā – seksuālā pievilcība, un tikai piektā vai sestā ir tā, ko patiešām varam saukt par mīlestību.Mīlestība ir visspēcīgākā emocija, kas var būt starp diviem cilvēkiem. Šīs jūtas dod iespēju pietuvoties otram ļoti tuvu. No evolucionārā skatupunkta attīstīt šādas emocijas ir bijusi ļoti liela vajadzība visos laikos, jo cilvēks ir atkarīga būtne. Cilvēki var izdzīvot tikai tad, ja viņiem ir savstarpēja saistība grupā. Šī vajadzība izpaudās arī senajās civilizācijās, kad šāds savstarpējs atbalsts, rūpes un mīlestība bija nepieciešama, lai atvairītu ārējus draudus.
…
