Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:888634
 
Author:
Evaluation:
Published: 04.03.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Extract

Postmodernisma ēra politikā aizsākās 80tjos gados, taču pēdējos gados tas ir piedzīvojis zināmu kritumu, būtībā kalpojot tikai par kritikas pamatu, jo pēdējās teorijas jau runā par pēc postmodernisma laika posmu, taču daļa postmodernisma ideju un koncepciju vēl joprojām pastāv un tiek izmantotas politikas teorijā arī šobrīd.1
Postmodernismu raksturo vairākas nozīmīgas lietas. Pirmkārt, postmodernisms pieņem politisko vērtību iespējamību, sagadīšanos, tas neizsaka vajadzību pamatot politiskās vērtības uz absolūtiem, metafiziskiem pamatiem, tādiem kā cilvēka daba utt. Otrkārt, tas noraida vienkāršus viena cēloņa stāstus par neizbēgamu un vienkāršu sociālo progresu, bet tā vietā uzsver cīņu apstākļos, kuros cilvēki vienmēr ir alternatīvu iespēju priekšā. Treškārt, postmodernisms godina plurālismu, atvairot vienveidību, ko sludina cita veida politikas teorijas. Ceturtkārt, postmodernisms, noraidot šķiru, partiju un valsts politiku, ierosina personību identitātes politiku, kas parādās kā jaunās sabiedriskās kustības (feminisms, zaļo kustība).2
Runājot par postmodernismu, svarīgi ir to skatīt dažādos aspektos. Skatoties uz postmodernisma politikas filozofiskajiem aspektiem, jāizdala trīs atsevišķi temati- metafizika, vēsture un cilvēka daba. Postmodernistu filozofija kritizē modernistu uzstādījumus par pārstāvniecību (ka ir iespējams atspoguļot, pārstāvēt reālitāti), atbilstību (ka uzskats ir patiess, ja tas atbilst faktiem) un pamatiem (ka politiskās vērtības ir saistītas universālos, nemainīgos un absolūtos pamatos). Postmodernisti uzskata, ka politisko vērtību un ideju metafiziskā dublēšana ir nevajadzīga vai pat neiespējama. Arī skaidrojumi nevar tikt uzskatīti tikai kā realitātes spoguļa funkcija, nevar pastāvēt attiecības starp mūsu viedokļiem par lietām un pašām lietām, līdz ar to atbilstības koncepcija nedarbojas. Pastāv uzskats, ka valoda, piemēram, ir nevis pasaules atspoguļojums, bet drīzāk gan tā rada šo pasauli. Lai arī daži postmodernisti runā par sociālo praksi un tradīcijām, citi ir piesardzīgi pret šādu konservatīvu analīzi. Postmodernisti pieļauj vērtību un uzskatu sistēmu izmaiņas un to plurālismu.3

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1128818
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register