Livonijas Atskaņu hronika - Baltijas viduslaiku vēstures avots

Pēc Hronikas satura iespējams spriest, ka tās autors bijis Vācu ordeņa brālis. Viņš nav piederējis pie noteikta pils konventa, bet pavadījis ordeņa mestru gan miera laikā, gan kara gaitās un sūtīts veikt diplomātiskus uzdevumus. Hronists, domājams, bijis ordeņa bruņinieks vai vēstnesis, ko apliecina arī šajā darbā paustā krusta karu laika ideoloģija. Spriežot pēc Hronikas valodas īpatnībām, autors visticamāk nācis no Vidusvācijas, kur visspilgtāk izpaužas vidusaugšvācu valodas iezīmes.
Hronists darbā izmantojis daudzus avotus, kuru ticamība un kvalitāte nav vienāda. Pirmkārt, bieži viņš atsaucas uz mutvārdu liecībām. Hronista rīcībā bijuši arī ordeņmestru saraksti, kaujās kritušo bruņinieku saraksti, dokumenti par zemju dalīšanu u. c. Pastāv uzskats, ka viņa rokās bijusi vēl kāda hronika par laiku no 1143. līdz 1243./1244. gadam. Par laikaposmu no 1246. - 1260. gadam ziņas gūtas Vācu ordeņa annālēs, bet no 1260. g. ( Durbes kauja ) – 1279. g. – Tērbatas bīskapijas annālēs. Hronists vēl atsaucas uz dažiem rakstītiem avotiem, kurus dēvē par “grāmatu”. No 1279. - 1290.g. autors jau ir daudzu aprakstīto notikumu aculiecinieks.
Atskaņu hronika sarakstīta 13. gs. 90. gados, kad tās autors uzturējies Baltijā.
Hronika, kurā ietilpst 12017 rindu, vēsta par apmēram 100 gadu garu vēstures periodu (no 12. gs. beigām – 13. gs. beigām). Tajā aprakstīti krusta kari Baltijā, īpaši ticamas ziņas par 13. gs. otrās puses notikumiem – par Livonijas ordeņa cīņu pret kuršiem, zemgaļiem un lietuvjiem.…