Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:194851
 
Evaluation:
Published: 22.11.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Lauksaimniecība 1920.-1929.g.    4
  Lauksaimniecības atjaunošanas mēģinājumi    5
  Lauku iedzīvotāji    6
  Lauku atjaunošana    7
  Augkopība    9
  Lopkopība    9
  Lauksaimniecība saimnieciskās depresijas laikā (1930.-1933.)    11
  Lauksaimniecības vispārējais stāvoklis    11
  Lauksaimniecības atbalstīšana    13
  Lauksaimniecība 1934. – 1940. g.    16
  Lata vērtības pazemināšanās    16
  Augkopība, zemes platības    17
  Lopkopības attīstība, piensaimniecība    18
  Lauksaimniecības vispārējais stāvoklis    19
  Nobeigums    21
  Secinājumi    22
  Izmantotā literatūra    23
Extract

Latvieši jau ilgus gadsimtus ir dēvēti par zemnieku tautu. Lauksaimniecība jau gadsimtiem atpakaļ bija cieši saistīti ar politiskajiem, sociālajiem, nacionālajiem un kultūras procesiem Latvijā.
Darbā ir mēģināts aplūkot lauksaimnieku likteņus, to tiesisko un faktisko stāvokli, tā pat arī pārtikas ražošanas un lauksaimniecības veidošanos starpkara posmā, kā arī zemes lietošanas veidus un izmaiņas likumos.
Darba mērķis – aplūkot pēc iespējas objektīvāk tos procesus, kas ietekmēja un noteica cilvēku lomu lauksaimniecībā. Parādīts Latvijas teritorijā noritējušās agrārās reformas ietekme uz lauksaimniecību, kā arī kā pasaules krīze ietekmējusi Latvijas lauksaimniecības attīstību. Ir arī aplūkots sviesta un bekona eksports uz ārzemēm.

Lauksaimniecība 1920.-1929.g.

Noslēdzoties 1920. g. brīvības cīņām, Latvija рēс ilgiem gadsimtiem ieguva politisku neatkarību. Tās iedzīvotājiem bija jāstājas pie jauna, ne mazāk svarīga un grūta uzdevuma - jāizveido neatkarīga un plaukstoša tautas saimniecība. Tas nebija viegls uzdevums, jo līdz tam Latvija (jeb pareizāk, Kurzeme, Vidzeme un Latgales trīs apriņķi) bija cieši integrēti Krievijas impērijas kopējā tautas saimniecības sistēmā, saņēma no tās izejvielas un deva tai savus rūpniecības ražojumus. Līdz ar neatkarības iegūšanu Latvijas saimniecībai bija jāveic plaši pārorientēšanās pasākumi, jāmeklē jauni izejvielu un produkcijas realizācijas tirgi, jauni saimnieciskie partneri, jāveido pilnīgi jauns saimniekošanas modelis.
Šie milzīgie saimnieciskās un garīgās dzīves pārveidošanas pasākumi bija jāsāk grūtos apstākļos, kad tauta karā bija zaudējusi lielu daļu sava sastāva un saimniecība bija daļēji izpostīta. Šos apstākļus labi raksturoja tā laika sabiedriskais un politiskais darbinieks А. Bīlmanis, norādot, ka rūpniecībā liels daudzums mašīnu un iekārtu bija evakuētas uz Iekškrieviju, lauksaimniecībā ар 12% ēku nopostītas, lopi rekvizēti vai izvesti, lauki aizlaisti un liela daļa tautas vēl staigāja bēgļu gaitās. Šādos apstākļos bija jāpieliek milzīgas pūles un jāizrāda liela pašaizliedzība, lai turpinātu uzsākto un nezaudētu cerības.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register