Latvieši jau ilgus gadsimtus ir dēvēti par zemnieku tautu. Lauksaimniecība jau gadsimtiem atpakaļ bija cieši saistīti ar politiskajiem, sociālajiem, nacionālajiem un kultūras procesiem Latvijā.
Darbā ir mēģināts aplūkot lauksaimnieku likteņus, to tiesisko un faktisko stāvokli, tā pat arī pārtikas ražošanas un lauksaimniecības veidošanos starpkara posmā, kā arī zemes lietošanas veidus un izmaiņas likumos.
Darba mērķis – aplūkot pēc iespējas objektīvāk tos procesus, kas ietekmēja un noteica cilvēku lomu lauksaimniecībā. Parādīts Latvijas teritorijā noritējušās agrārās reformas ietekme uz lauksaimniecību, kā arī kā pasaules krīze ietekmējusi Latvijas lauksaimniecības attīstību. Ir arī aplūkots sviesta un bekona eksports uz ārzemēm.
Lauksaimniecība 1920.-1929.g.
Noslēdzoties 1920. g. brīvības cīņām, Latvija рēс ilgiem gadsimtiem ieguva politisku neatkarību. Tās iedzīvotājiem bija jāstājas pie jauna, ne mazāk svarīga un grūta uzdevuma - jāizveido neatkarīga un plaukstoša tautas saimniecība. Tas nebija viegls uzdevums, jo līdz tam Latvija (jeb pareizāk, Kurzeme, Vidzeme un Latgales trīs apriņķi) bija cieši integrēti Krievijas impērijas kopējā tautas saimniecības sistēmā, saņēma no tās izejvielas un deva tai savus rūpniecības ražojumus. Līdz ar neatkarības iegūšanu Latvijas saimniecībai bija jāveic plaši pārorientēšanās pasākumi, jāmeklē jauni izejvielu un produkcijas realizācijas tirgi, jauni saimnieciskie partneri, jāveido pilnīgi jauns saimniekošanas modelis.
Šie milzīgie saimnieciskās un garīgās dzīves pārveidošanas pasākumi bija jāsāk grūtos apstākļos, kad tauta karā bija zaudējusi lielu daļu sava sastāva un saimniecība bija daļēji izpostīta. Šos apstākļus labi raksturoja tā laika sabiedriskais un politiskais darbinieks А. Bīlmanis, norādot, ka rūpniecībā liels daudzums mašīnu un iekārtu bija evakuētas uz Iekškrieviju, lauksaimniecībā ар 12% ēku nopostītas, lopi rekvizēti vai izvesti, lauki aizlaisti un liela daļa tautas vēl staigāja bēgļu gaitās. Šādos apstākļos bija jāpieliek milzīgas pūles un jāizrāda liela pašaizliedzība, lai turpinātu uzsākto un nezaudētu cerības.…
