Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:199838
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.05.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Pirmā pasaules kara sākums Latvijā    4
1.1.  Baltvāciešu stāvoklis Latvijā    6
1.2.  Karadarbības aktivizācija    8
2.  Latviešu strēlnieku veidošanās process    11
2.1.  J. Goldmaņa un V. Zālīša    13
2.2.  Bataljonu izveide    16
2.3.  Sadzīves un apmācības apstākļi    18
3.  Latviešu strēlnieku kaujas darbība    24
3.1.  Marta ofensīva    25
3.2.  Jūlija ofensīva    26
3.3.  Nāves sala    27
3.4.  Ziemassvētku kaujas    28
3.5.  Janvāra kaujas    32
  Secinājumi    34
  Izmantotā literatūra    35
Extract

Baltijas tautas varēja cerēt iegūt autonomiju tikai lielas starptautiskās katastrofas rezultātā. Šādai katastrofai priekšnoteikumu radīja kāda serbu studenta – terorista 3 pistoles šāvieni 1914. gada 28. jūnijā, nogalinot Austro – Ungārijas impērijas troņmantnieku, lielhercogu Franci Ferdinandu. Austro – Ungārija izmantoja šo incidentu, lai pieteiktu karu ienīstajai, mazajai Serbijas karalistei. Simpatizējot Serbijai un uzskatot par visu slāvu tautu vienotāju un aizstāvi, Krievija 29. jūlijā izsludināja vispārējo mobilizāciju, kas apdraudēja arī Austro – Ungārijas sabiedroto Vāciju. Vācija protestēja, bet Krievija mobilizāciju turpināja. 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu. 6. augustā sekoja Austro – Ungārijas kara pieteikums, bet pēc tam – Turcijas. Lielbritānija, Francija un Japāna kļuva Krievijas sabiedrotās. Baltijas telpu tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ jau pirmajās dienās ierāva kara mutulī. Pirms tam, miera laikā Baltijas telpā atradās sestā daļa visu Krievijas impērijas kājnieku un devītā daļa kavalērijas spēku.
Jau 1914. gada 27. jūlijā Valmieras, Cēsu un Valkas apriņķī sāka iesaukt 1909. – 1913. gada rezervistus, bet vēl 29. jūlijā Rīgas laikraksti zīlēja, vai būs karš, vai miers, un ticēja diplomātu spējām karu novērst. 30. jūlijā Baltijas zemēs izsludināja vispārējo mobilizāciju. Vidzemē pasludināja karastāvokli, iesauca arī zemessargus. Nākamajās dienās karastāvoklim pakļāva visus pierobežas apgabalus.
Krievijas militāro resoru Baltijas guberņā vispirms interesēja mobilizāciju gaita un rezultāti. Vispārējā mobilizācija Latvijā norisēja bez ekscesiem un aizkavēšanās. Retais aizdomājās, cik posta un ļaunuma karš sagādās Latvijai un tās iedzīvotājiem, tautas saimniecībai, kultūrai un izglītībai. Ļoti daudzi vadījās no mānīgā iespaida par Vācijas un tās sabiedroto ātru satriekšanu. …

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,77 €
Work pack Nr. 1314941
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register