Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:268137
 
Evaluation:
Published: 01.02.2013.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

ZIEMASSVĒTKI

Kad svin?
Svin no 24. līdz 26. decembrim (24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, 25. decembrī - Pirmie Ziemassvētki, bet 26. decembrī - Otrie Ziemassvētki).

Kāpēc svin?
Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai.

Dievība.
Ziemassvētku svinību personificējums jeb cilvēkojums ir ziemas saulgriežu teiksmu tēli – četri brāļi Ziemassvētki. Viņi visi ir Dievadēli, bet dainas tos nekad atsevišķi nenosauc vārdos, ne arī citādi izdala no grupas. Simbolizēdami gan ziemas saulgriežus, gan ar tiem saistītās svinību dienas, viņi sevī apvieno gadskārtas teiksmu tēlu divējo dabu: teiksmaino izcelsmi debesu izplatījumā un svinamo laiku cilvēkojumu, nonākot saskarē ar ļaudīm zemes virsū. Dainās četri brāļi Ziemassvētki tieši nosaukti par Dievadēliem. Ziemassvētku izskats dainās nav apdziedāts. Tikai viena daina piemin apğērba gabalu – raibas bikses. Nav arī pieminētas nekādas ğimenes saites. Toties dainas sevišķi izceļ Ziemassvētku bagātību. Tā izpaužas ne tikai viņu greznajās kamanās un atvestajās dāvanās, bet arī bagātībā, kas līdz ar Ziemassvētkiem atnāk sētā.

Simboli.
Puzuri gan simbolizēja sakārtotu Visumu, gan enerģētiski attīrīja sētu un tās iemītniekus. Puzuru kustība, tiem griežoties un šūpojoties gaisa plūsmās, saistījās ar dzīvības spēka pieplūdumu. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

Tradicionālās izdarības.
Ziemsvētku vakaram raksturīga ir veļu mielošana. Parasti pēc svētku maltītes netiek novākts galds, lai naktī veļi varētu nākt mieloties. Veļiem mielasts tika nests arī uz riju, šķūni, pirti. Ziemsvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, kaladnieki, ķekatas, maski, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus. Ķekatnieki jāuzņem viesmīlīgi. Ziemsvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru bluķa vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Ziemsvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai.

Ēdieni.
Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst. Ēdieniem lielākoties ir simboliska nozīme. Viens no Ziemsvētkiem raksturīgākajiem ēdieniem ir cūkas šņukurs. Tas simbolizē arklu zemes uzaršanai,- tāpat kā cūka ar savu šņukuru ar zemi. Uz Ziemsvētku galda bija jābūt arī zirņiem un pupām, lai būtu daudz naudas. Tie bija noteikti jāapēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1329274
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register