Aizvēstures kultūras iezīmes

Tēlniecība – nelielas sieviešu figūriņas, kas iesauktas par „paleolīta Venērām”, attēlo kailas sievietes ar lieliem gurniem un lielām krūtīm. Viens no pazīstamākajiem piemēriem ir tā sauktā „Villendorfas Venēra”, kas veidota no kaļķakmens. Sieviešu figūriņas veidoja no dažādiem materiāliem – akmens, kaula, raga, bet ļoti reti no māla, jo cilvēki vēl nebija apguvuši māla apdedzināšanas prasmi.
Rotaslietas darināja no kaula, mamuta ilkņiem, akmens un gliemežvākiem. Visbiežāk taisīja dažādas krelles un piekariņus.
Nobeigumā varu secināt, ka:
• Galvenie nodarbošanās veidi paleolīta un mezolīta laikā bija medības, barības augu vākšana un zveja;
• Galvenie iztikas produkti bija nomedītie dzīvniekie (mamuti, meža vērši, ziemeļbrieži,u.c. ), putnu olas, bisu medus, rieksti, dažādas ogas, sēnes, kā arī austeres, roņi un citas zivis;
• Sabiedrībā pastāvēja matriarhāts, patriarhāts, vadonis, sāka veidoties pirmās cilvēku sabiedrības organizētības pakāpes – ģintis un ciltis;
• Senie cilvēki veica dažādus rituālus, ticēja dvēseles pārdzimšanai, godināja mirušos priekštečus;
• Senie cilvēki gleznoja uz alu sienām, veidoja cilvēku un dzīvnieku figūriņas, kā arī darināja rotaslietas.
…