Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:387481
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.03.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Lai varētu vērtēt lauksaimniecības nozari Baltijas valstīs no 1940. gada līdz Perestroikai, ir jāapskata neliels ieskats Latvijas brīvvalsts laikā, tās politiskajā un ekonomiskajā situācijā.
Tātad, 1936. gadā, kad Latvijā par Valsts un Ministru prezidentu ievēlēja K.Ulmani (kas iepriekš bija radījis 1934. gadā 15. maija apvērsumu), kurš pēc apvērsuma koncentrēja savās rokās milzīgu varu; būdams likumdošanas un izpildu varas galva, valsts vadītājs un bruņoto spēku virspavēlnieks, viņš izlēma visus svarīgākos iekšējās un ārpolitikas jautājumus. Latvijā pastāvēja K.Ulmaņa autoritārais režīms. Tolaik šādi režīmi pastāvēja lielā daļā Eiropas valstu. Likteņa ironija ir tā, ka pēc padomju okupācijas K.Ulmanim kā Valsts prezidentam bija jāparaksta dokumenti, kas likvidēja viņa paša darbu un panākumus. Tādejādi PSRS līdz zināmam laikam izmantoja Latvijas autoritāro varas režīmu pašas valsts neatkarības likvidēšanai.
Svarīga autoritārās valsts struktūras sastāvdaļa bija tā sauktās “kameras”.Katra no tām pārvaldīja kādu valsts dzīves nozari. Izveidojās Tirdzniecības un rūpniecības, Lauksaimniecības, Darba, Rakstu un mākslas un Profesiju kameras. Tās aizstāja masveidā esošās un likvidēt paredzētās lauksaimnieku, kultūras darbinieku biedrības un apvienības, arodbiedrības, valsts politikas pārziņā vadot attiecīgās nozares. Uz autoritārisma pamata pārveidojās arī vietējās pašvaldības. Pilsētu galvas un pagastu vecākos tagad iecēla iekšlietu ministrs.
Baltijas valstu neatkarība tika izcīnīta ar ieročiem, tiekot galā gan ar iekšējām nesaskaņām, gan cīnoties ar Krievijas un Vācijas armijām. Turklāt Baltijas valstu neatkarības izveidošanās iekļāvās procesā, kuru nosauca par Eiropas demokrātisko revolūciju. Tās ietvaros neatkarību ieguva un demokrātisku valsts iekārtu uz veco impēriju pamatiem izveidojās vesela virkne jaunu valstu. Kaut gan nākas piekrist arī viedoklim, ka Baltijas valstu neatkarība pēc 1.pasaules kara ir labvēlīgas apstākļu sakritību rezultāts. Vienlaikus sabruka un novājinājās divas lielas impērijas – Krievija un Vācija.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1150900
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register