4.maija deklarācija 20 gadi šodienas skatījumā

Ikkatram latvietim ir zināms, ka 4.maijs ir svētku diena, jo kalendārā tā ir iekrāsota sarkanā krāsā, taču ne katrs zina, kam par godu šī diena tiek atzīmēta un cik liela ir tās nozīme Latvijas vēsturē. 1990. gada 4. maija deklarācija ir ārkārtīgi nozīmīgs dokuments, ar kuru tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija sludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Par deklarācijas sagatavotāju un atbalstu kļuva Latvijas Tautas frontes (LTF) frakcija un tās aktīvākie dalībnieki – Dainis Īvāns, Jānis Dinēvičs, Romualds Ražuks, Georgs Andrejevs, Ivars Godmanis u.c. Par deklarācijas pieņemšanu cīnījās ne tikai LTF dalībnieki, bet arī Latvijas sabiedrība un daudzi tā laika aktīvisti, piemēram, Vera Fiļipova bija viena no pirmajām un aktīvākajām LTF atbalsta grupas dalībniecēm, kas nebaidoties izteica savus priekšlikumus, risināja dažādus jautājumus un vienmēr aktīvi darbojās neatkarīgas Latvijas valsts atgūšanas darbos. Tā bija vienota cīņa, ko latvieši uzvarēja, kopīgi panākot deklarācijas pieņemšanu. Pilnīgi piekrītu Daiņa Īvāna teiktajam: „Tautas frontes laiks ir brīnišķs piemērs tam, ko tauta ar saprātu, ciešu pārliecību un vienotību var izdarīt”. Tā 1990. gada 4.maijā A. Gorbunovs pasludināja, ka neatkarības deklarācija ir pieņemta. Latvijas sabiedrībai tā vēstīja par pilnīgi jaunu, līdz šim nebijušu, no padomju laika atšķirīgu, valdes sistēmu. ....