19. gadsimts
Politiskā Attīstība
19. gadsimta pirmajos septiņos gadu desmitos Latvijas teritorijā notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu. Tas bija laiks, kad agrārās sabiedrības vietā strauji veidojās industriālā, kad no sadrumstaloto kārtu sabiedrības raisījās kapitālistiskās šķiras. Vēsturiskā attīstība iepriekšējos gadsimtos nesa sev līdzi daudzas ļoti atšķirīgas iezīmes. Tāpēc Latvijas teritorijā, būdama politiski un administratīvi iekļauta Krievijas impērijā 19. gadsimtā un itsevišķi tā pirmajā pusē ekonomiski glabāja savu tradicionālo savrupību.
Līdzīgi citām Austrumu tautām, latvieši pārkāpa 19. gadsimta slieksni, saistīti dzimtbūšanas važām.
Politisko gaisotni noteica latviešu apdzīvoto teritoriju iekļaušana Krievijas impērijā ar visām no tā izrietošām sekām: ar Krievijas pretenzijām, kur būtu viens cars, viena ticība un viena valoda. Un tomēr, būdama politiski pakļauta Krievijai, saimnieciski Latvija bija orientēta uz Rietumiem. Pēc nodarbošanās veida, dzīvesveida un izvietojuma Latvijas iedzīvotāji dalījās divās galvenajās grupās lauku un pilsētas iedzīvotāji, kuru starpā robeža nebija nepārejama, tomēr ilgu laiku šī barjera pastāvēja un 19. gadsimta laikā tā tika pakāpeniski pārvarēta.
Iedzīvotāju vidu dominēja zemnieki, kas toreiz gandrīz bija sinonīms vārdam Latvieši.
Vidzeme un kurzeme
Vidzemes un kurzemes politiskajā dzīvē 19. gadsimta pirmajā pusē iezīmējās ar patstāvīgu valdnieka maiņu un ne labklājību. Par vienu no sociālās spriedzes izpausmēm var uzskatīt 1802. gada nogales zemnieku nemieru Vidzemē.
…