Ievads
Savā studiju darbā es apskatīšu divus ļoti nozimīgus politiskus veidojumus Latvijā 1919- 1920 gadā., to izveides priekšnoteikumus un darbības virzienus.
Par pamatu tiks ņemtas K. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība, kas bija pirmā neatkarīgās Latvijas valdība un Tautas Padome, kuru dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks.
Lai noskaidrotu savu mērķi, es pieversīšu savu uzmanību Tautas padomes un Pagaidu valdības darbībai un svarīgākiem priekšnoteikumiem.
Studiju darbā es apskatīšu Tautas padomes izveidošanas ārpolitiskus un iekšpolitiskus priekšnoteikumus, tiks aprakstīta tās politiskā platforma un veikumi politikā un kulturā. Aprakstot Latvijas Pagaidu valdības darbību 1919.– 1920 gadā sevišķa uzmanība tiks pievērsta Pagaidu valdības stāvoklim un uzdevumiem, Pagaidu valdības ārpolitiskājai un iekšpolitiskājai darbībai Liepājā, Pagaidu valdības darbības atjaunošanai pēc 1919. gada 16.aprīļa apvērsuma un Latvijas valsts Satversmes izstrādāšanai. Kā arī es īsumā aprakstīšu nelikumīgas A.Niedras valdības darbību,
Studiju darbā tiks ietverts svarīgāko tiesību aktu satura īss apraksts.
1. Latvijas Tautas Padome
Uz Demokrātiskā bloka un Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes (LPNP) vienošanās pamata izveidoja pagaidu parlamentu- Latvijas Tautas Padomi (LTP). Tas notika 17. novembra vakarā. Latvijas Tautas Padomē bija pārstāvētas 8 politiskās partijas, no kurām nozīmīgākās bija Zemnieku savienība un Sociāldemokrātiskā strādnieku partija- mērenie sociāldemokrāti jeb mazinieki. Vēlāk taj pievienojās Kurzemes un Latgales Zemes Padomju, citu politisko partiju un Latvijas mazākumtautību pārstāvji.
Latvijas Tautas Padome savā pirmajā sēdē 17. novembrī pasludināja Latviju par neatkarīgu un demokrātisku republiku, pasludināja sevi par augstākās varas nesēju Latvijā, nolēma izveidot Latvijas valdību un, līdzko būs iespējams, sarīkot Satversmes sapulces vēlēšanas.
Par LTP priekšsēdētāju kļuva bijušais Krievijas valsts domnieks Jānis Čakste, bet par valdības galvu- Kārlis Ulmanis (1877-1942)- Demokrātiskā bloka pārstāvis.1
1.1. Tautas Padomes izcelsme
Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome, kas darbojās Valkā un Pēterpilī, un Demokrātiskais bloks, kura sēdeklis bija Rīgā, līdz 1918. gada rudenim bija jau plaši pašķīruši ceļu latviešu tautas neatkarības domai. LPNP Ārlietu nodaļa, dodama savam delegātam Z. Meierovicam līdz pilnvaru, lai tas varētu Sabiedrotos pārliecināt par suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību, 1918. g. 12. jūlijā apzīmēja Nacionālo Padomi par Latvijas augstāko valsts iestādi.2
Angļu ārlietu ministrs Arturs Džēmss Balfūrs jau 1918. g. 23. oktobrī oficiāli paziņoja Viņa Majestātes vārdā LPNP delegātam Zigfrīdam Meierovicam Latvijas de facto atzīšanu un to vēl rakstveidā apstiprināja tā paša gada 11. novembrī, apzīmējot LPNP par de facto neatkarīgu publiski tiesisku iestādi un Z. Meierovicu par neoficiālu Latvijas pagaidu valdības pārstāvi.3
Kad 1918. g. oktobrī sākās sarunas par LPNP un DB darbības apvienošanu, nekas nevarēja būt izdevīgāki, kā Nacionālās Padomes paplāšināšana, jo Sabiedrotie šo latviešu pārstāvību pazina un viņu valstsvīri un diplomāti bija ar to jau sadarbojušies.4 Sarunas ar Demokrātisko bloku tomēr nesekmējās. Tikai dažas tanī pārstāvētās pilsoniskās partijas sākumā piekrita sūtīt savus pārstāvjus Nacionālajā Padomē, bet sociāldemokrāti mazinieki un sociālrevolūcionāri bija pret to. Pēdēji uzstādīja prasību, ka iestādei, kas uzņemtos pagaidu parlamenta pienākumus Latvijā, vajaga nodrošināt sev bazi tikai no politiskajām partijām. Pilsonisko organizāciju un partiju viedoklis bija citāds. Tās norādīja, ka vairums partiju vēl nav spējušas apvienot diezcik piekritēju, kamēr dažas organizācijas un bēgļu apvienības, tāpat kā Zemes padomes, reprezentē nozīmīgāku spēku.
Kad galīgi noskaidrojās, ka DB atsakās apvienoties ar LPNP, tad pēc vairāku nedēļu sarunām vienojās par jaunas latviešu tautas pārstāvības– Tautas Padomes– dibināšanu. Atsevišķi politiski darbinieki līdz pēdējam pretojās Tautas Padomes dibināšanai un tajā sākumā neiegāja, norādot, ka LPNP baze ir plašāka nekā DB baze, jo latviešu politiskās partijas vēl jaunas un tautā svešas, bez tam Anglijas valdība LPNP atzinusi par Latvijas augstāko iestādi5
…
