Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:777860
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.04.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  PIRMS KRUSTNEŠU IEBRUKUMA LATVIJĀ    4
1.1.  Ekonomiskais stāvoklis senajās novadu valstīs    4
1.2.  Aizsardzības sistēma    5
1.3.  Reliģija    5
1.4.  Valoda    6
2.  KRUSTNEŠU IEBRUKUMS    7
2.1.  Alberta mērķi Baltijā    9
2.2.  Alberta viltības iekarojot Baltiju    9
2.3.  Ekonomiskais stāvoklis    10
2.4.  Nevaldāmais Zobenbrāļu ordenis    10
2.5.  Latviešu vadoņu pieveikšana    12
2.5.1.  Tālaviešu bīstamā savienība    12
2.5.2.  Jersikas pēdējais karalis    13
2.5.3.  Zemgales ķēniņa Viestura cīņa pret krustnešiem    14
2.5.3.1.  Zobenbrāļu ordeņa gals    15
2.5.4.  Karalis Nameisis (Namejs)    15
3.  LATVIJAS PAKĻAUŠANAS SEKAS    19
3.1.  Latvieši Livonijā    19
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    20
Extract

Latvijas teritorijā pirms krustnešu iebrukuma bija ikdienišķie kari, bez kuriem tajos laikos vienkārši nebija iespējams iztikt. Senie latvieši karoja ar saviem kaimiņiem – igauņiem, leišiem un krieviem, kā arī bija savstarpēji cilšu naidi starp senajām novadu valstīm. Latvijas teritorijā valdīja latvieši un katram novadam bija sava raksturīga iezīme, ar ko tas izcēlās uz pārējo novadu vidus. Piemēram, kurši bija ļoti labi jūras braucēji un spēja turēties prasmē līdzi pat tādiem jūras vilkiem kā vikingi. Zemgaļi bija ļoti bagāti, jo spēja prasmīgi izmantot ērto ģeogrāfisko stāvokli un auglīgās augsnes. Savukārt latgaļi un līvi bija kareivīgi un „aizstāvēja Latvijas austrumu robežas no Krievijas iebrukuma”.
Tajā laikā latviešiem nebija nekāda kontakta ar vācu tirgotājiem, jo nebija vēl atklāti zemes ceļi, pa kuriem varētu vācieši droši pārvadāt savas preces – ceļā gadījās naidīgās seno slāvu ciltis. Lielo interesi par sevi Baltija radīja sakarā ar savu pārticību un labajiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kas vāciešiem šķita ļoti pievilcīgi, jo pašiem savā, mums tālajā, rietumu zemē bija aptrūcies vietas gan veiksmīgai lauksaimniecībai, gan arī vairs nebija tīri fiziski vietas, kur izvietoties jaunajiem iedzīvotājiem. Notika ekspansija uz austrumiem, kurus, lai attaisnotu šos uzbrukumus, nodēvēja par Krusta kariem, kuriem it kā bija jāslavina kristietība un jāienes pagānu dzīvē rietumu ticība. Pirmie uzbrukumi sākās tieši uz Tuvajiem austrumiem, kur mitinājās ebreji. Pret viņiem eiropiešiem jau bija sens naids, jo šī tauta prata ļoti labi nopelnīt un mācēja iefiltrēties visās sabiedrībās, paturot savu kultūru. Tas loģiski nepatika senajiem ģermāņiem. Notika izrēķināšanās, maskējot to par Krusta gājienu pret neticīgajiem.
Jāpiemin, ka Latvijas tagadējajā teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus centās pievērst kristīgajai ticībai ar labu, ko centās izdarīt bīskaps Meinhards. Tas neizdevās, kaut gan bīskaps centās no visas sirds ar labu pievērst ticībai. Bīskaps uzbūvēja vairākas mūra pilis, pirmo baznīcu Ikšķilē, piedāvāja daudz dažādas Vāczemes preces un visādus citādus labumus, lai tikai senie latvieši pieņemtu kristīgo ticību. Protams, nebija jau tā, ka ticību neviens nepieņēma, jo to izdarīja aptuveni puse līvu, kas pēc tam šo ticību centās nomazgāt Daugavā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register