Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:847807
 
Author:
Evaluation:
Published: 27.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Jēkabs dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā
Zaudējis māti, auga tēvabrāļa Frīdriha Ketlera ģimenē. Ieguvis labu izglītību Rostokas un Leipcigas un iversitātē, iestājoties jau 12 gadu vecumā. Labi pratis latviešu valodu.
Daudz ceļojis un redzēto izmantojis valsts attīstībā.
Hercoba Jēkaba vadībā Kurzemes hercogistē tika attīstīta lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un kuģu būve.
17. gadsimta 40.-50. gados notika hercogistes uzplaukums.
1651. gadā tika uzcelts Jēkabforts Āfrikā, Gambijas upes grīvā.
1654. gadā tika sākta Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par "Jauno Kurzemi"
Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni.
Miris 1682. gada 1. janvārī Mītavā.
Jēkabs bija precējies ar Luīzu Šarloti no Brandenburgas (1617-1676), Brandenburgas elektora Georga Vilhelma meitu. Viņiem bija pieci bērni:
Luīza Elizabete (1646-1690) - apprecējās ar Frīdrihu II, Hesenes-Homburgas markgrāfu
Frīdrihs Kazimirs Ketlers (1650-1698) - Kurzemes hercogs
Šarlote (1651-1728)
Marija Amēlija (1653-1711) - apprecējās ar Kārli I, Hesenes-Kaselas markgrāfu
Ferdinands (1655-1737) - Kurzemes hercoga aizbildnis (1711-1737)
Hercogs bija bārenis jo viņa māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti.
Hercoga Vilhelma dēls – Hercogs Jēkabs bija spējīgs un tālredzīgs valdnieks. Viņa laikā bija hercogistes ziedu laiki, kad uzplauka kultūra un Kurzemes hercogiste iegāja Eiropas valstu ievērības lokā.
Hercogam piederēja liela flote un divas kolonijas. Neveiksmīga bija Jēkaba koloniālā politika. Tomēr pēc sagūstīšanas, hercogs Jēkabs vairs nespēja atjaunot hercogistes attīstības līmeni.
Viņa muižās ierīkoja „tīrumu dīķus” – appludinot laukus un vēlāk ūdeni nolaižot, tie kļuva auglīgi un deva bagātas ražas. Kurzeme saņēma siltzemju ražojumus tieši, bez starpniekiem. Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī būvēja kuģus, pārdodot tos arī Anglijai un Francijai.
Hercogistei piederēja lielākā flote Baltijas jūrā – 100 karakuģi (64 bruņoti ar 2130 lielgabaliem un 36 neapbruņoti) un 65 tirdzniecības kuģi.
1651. gadā hercogs Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upē, tur tika uzcelts Jēkaba forts. 1654.
1654. gadā Hercogs Jēkabs no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē.
1655. gadā Zviedrijas karaspēks iebruka hercogistē un sākās Polijas-Zviedrijas karš. Hercogu Jēkabu sagūstīja zviedri un turēja gūstā no 1658. līdz 1660. gadam.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register