Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:891890
 
Evaluation:
Published: 24.01.2012.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Livonijas sabrukuma cēloņi    3
  Gotharda Ketlera privilēģijas    5
  Lietuvas statūts    8
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Tiesību normas zviedru Vidzeme un redukcija.
Vidzeme kļuva par Zviedrijas karalistes sastāvu. Tā tika sadalīta divās guberņās- Tērbates un Rīgas guberņā. Protams, noteicošo lomu par likuma pārvaldīšanu un realizēšanu bija Zviedrijas karalis, kas nozīmēja sev vietniekus- ģenerālgubernatori, lai atvieglotu sev darbu un tiktu ievēroti likumi stingrāk.
„ Zviedrijas karaļa likumdošanas akti pēc nosaukuma un rakstura bija dažādi: plakāti, reglamenti, ordonances, rezulūcijas un instrukcijas. Karalis tos izdeva vai nu tieši Vidzemes teritorijai, vai pašai Zviedrijai.” Tauta tika ierobežota uz „katra” stūra, jo karalis vēlējās atgādināt par noteicošajiem likumiem, kas viņiem ir jāievēro. Tie bija pakļauti likumam. Bet zemniekiem vairāk nepaveicās, jo „ Uz laukiem Vidzemē Zviedrijas koloniālā režīma laikā turpinājā pastāvēt dzimtbūšana. Vietējie muižnieki( vācieši un zviedri) centās juridiski nostiprināt savas zemes īpašumus un savu zemnieku verdziski dzimtbūtniecisko pakļautību.” Tie pildīja klaušas un deva kunga tiesu. 65% no visiem saimniekiem sūtīja nedēļas strādnieku muižas darbos. Pārējiem bij jākalpo trīs dienas nedēļā. Nekādas atslodzes un cieņas nebija pret strādājošajiem zemniekiem, jo viņi bija tikai kā darbaspēks.
„ Zviedrijas karalis visumā atzina Vidzemes muižniecības agrākās privilēģijas. Sākumā atzīšana bija atturīga- sarunu un solījumu veidā. Bet tad karalis steigā ar visparīgu aptinrinājuma formulu atzina par pagaidām spēkā esošām vecās bruņniecības privilēģijas un muižu valdījumu tiesības. Bet 1604.gadā vadītājs no Norčepingas reihstāga pieņēma lēmumu, kas noteica dienesta zemēm stingru lēņtiesisku režīmu.” Pēc ši lēmuma pieņemšanas sākās muižnieku protesti, jo viņi nebija apmierināti, ka viņu tiesības tiek ierobežotas. Muižnieki pierada pie savām privilēģijām un negribēja no tām atteikties. Pretestībai nebija lielu panākumu, jo tie saņēma tikai dažus atvieglinājumus. Bet tas bija tikai sākums muižnieku neapmierinātībai, jo „ lai palielinātu valsts ienākumus, kas Zviedrijai bija sevišķi nepieciešami sakarā ar pastāvīgiem kariem, radās doma par bijušo kroņu un lēņu muižu atdošanu atpakaļ valstij, tas ir notika muižu redukcija.”20 Sākās nemiers muižnieku vidū, jo muižas notika redukcija, kurā ietipla zemes novērtēšana jeb kadastrēšana. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1319026
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register