Hercogs Jēkabs, ar kura vārdu saistās Kurzemes un Zemgales hercogistes jeb – īsāk – Kurzemes hercogistes ziedu laiki, piedzima 1610.gada 28.oktobrī Kuldīgā. Viņa tēvs bija hercogs Vilhelms, kurš kopā ar savu brāli Frīdrihu valdīja Kurzemes un Zemgales hercogistē. Nesaskaņu dēļ ar muižniecību un Polijas karali, kam hercogiste kā vasaļvalsts bija pakļauta, Vilhelmam atņēma hercoga troni, nododot to viņa brāļa Frīdriha rokās. Tas varēja būt par iemeslu tam, ka Ketleru dzimta, pie kuras piederēja Kurzemes valdnieki, zaudè hercogisti, jo Frìdriham bèrnu nebija. Tāpēc viņš ņēma brāļdadēlu savā aizgādībā un panāca viņā atzīšanu par hercogistes mantinieku, un līdz ar to Ketleri turpināja valdīt Kurzemē.
Bērnību Jēkabs pavadīja ārpus Kurzemes.. Viņš studēja Vācijā – Rostokā un Leipcigā, Holandē mācījās kuģu būvi, tautsaimniecību un ģeogrāfiju. Tieši Holande kļuva par Jēkaba ideālu, vēlāk veidojot Kurzemes hercogistes saimniecisko dzīvi.
Savu valdīšanu viņš nesāka tukšā vietā – tirdzniecības, kuģu būves, amatniecības veicinātājs bija jau viņa tēvs hercogs Vilhelms. Kaut gan Jēkabs kļuva par hercogu 1642.gadā, praktiski Kurzemes hercogistes pārvaldīšanā viņš bija iesaistījies jau agrāk.
1645.gadā hercogs Jēkabs apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Frīdriha Vilhelma māsu Luīzi Šarloti. Šajā saskanīgajā laulībā viņiem piedzima deviņi bērni – pieci dēli un četras meitas.…
