Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:906639
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.02.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Livonijas pilsētas veidojās divējādi – seno baltu un lībiešu vietās vai jaunās vietās, kas agrāk nekad nebija apdzīvotas. Livonijas pilsētas pēc Rietumeiropas parauga veidojās kā amatnieku un tirgotāju apmetnes. Rīgas pilsoņi bija brīvi ļaudis, kuri nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Sākotnēji Livonijas vietējie iedzīvotāji bija personiski brīvi cilvēki. Viņiem bija jādod daļa savu ienākumu zemes kungiem un jāpilda kara klaušas. Neliela daļa vietējo iedzīvotāju, kuri palika kungu kārtā, vēlāk pārvācojās. Pārējie kļuva par zemniekiem.
Sākot ar 13. gs., Livonijā bīskapi un irdenais savas izdeva kā lēņus vasaļiem, kuriem par to bija jāpilda dienests. Ar laiku lēņi nostiprinājās kā dzimtas valdījums. Vasaļi pārsvarā nāca no Vācijas zemēm. Ar laiku viņi Livonijā izveidoja laicīgo bruņinieku kārtu – bruņniecību, kuri sevi uzskatīja par dižciltīgāko kārtu Livonijā.
15. gs mazinājās smago bruņinieku kavalērijas nozīme. Bruņniecības militārā loma samazinājās, bet vasaļi jau bija paspējuši nostiprināt savas tiesības uz lēni un iegūt dažādas privilēģijas. Viņi pārcēlās uz muižām kur sāk celt dzīvojamās un saimniecības ēkas un regulēt saimniecisko dzīvi. 16. gs. lēņi faktiski kļuva par dzimtas īpašumu. muižas zemes pakāpeniski zaudēja juridisko lēņa statusu. Bruņinieks kļuva par muižnieku, kuram vispirms interesēja arvien lielāka neatkarība no augstākā zemes kunga un savas saimniecības ienākumi. Mainījās arī zemnieku stāvoklis un pienākumi. Muižas zemniekiem bija jāpilda lauksaimniecības klaušas – jāstrādā kunga zeme un jāveic kunga saimniecībā citi darbi, kuru apjoms arvien vairāk pieauga. Zemnieku nozīme būtiski pieauga, jo viņi bija galvenie ražotāji. Zemnieku mobilitāti centās būtiski ierobežot. Līdz 16. gs tas tika ieviests visās Livonijas valstīs. Līdz ar to lielākā daļa zemnieku zaudēja pārvietošanās brīvību un kļuva par muižnieka dzimtai piederošu darbaspēku. Ordeņa zemēs vasaļu priekšrocības bija mazākas, bet ar laiku, kad samazinājās bruņinieku nozīme un parādījās šaujam ieroči, mainījās arī ordeņa vasaļu pozīcijas. Zemniekiem atcēla kara klaušas un aizliedza nēsāt ieročus. Bezzemnieku un amatnieku pārvietošanās brīvība Livonijas laikā netika ierobežota. Dzimtbūšana Livonijā nostiprinājās samērā vēlu. Zemnieki saimniecību mērīja arklos.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1184976
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register