Baltu kulta vietas, dievu tēli un svētnieki

Baltu aizvēsturiskā arhitektūra – koka arhitektūra  arheoloģiskie izrakumi liecības nedod. 14.gs. vēstures avoti min svētnamus un svētpilsētas, kas nozīmē lielas svētvietas. Arī arheologi tomēr atklāj celtnes kompleksus ar pilskalna tipa kalnu.
Pilskalnu svētnīcas. 5.gs.p.m.ē.-7.gs.m.ē. Daudzās ir vairāki kultūrslāņi, kur mazas apaļas svētnīcas un kulta celtnes  nozīmīgi reliģiskie centri, kur pulcējās daudzi cilvēki:
Tušeniļas pilskalns (50km uz dienvidiem no Smoļenskas) labi izpētīts. Apakšējais slānis 6.-5.gs.p.m.ē. Tur daudz stabu bedres. 2. Slānis – 3.gs.m.ē.-apaļas stāvkoku celtnes 6m diametrā. Centrā liela bedre, kur iespējams stāvēja elks (stabs ar dieva skulptūru). Vēl augstākā slānī arī atrod ēku atliekas un apaļu svētnīcas vietu, kur bijušas stabveida skulptūras. Smilšu valnis, kam iekšpusē istabas piekļaujas
Gorodokas svētnīca – senākie dati 1.gs. p.m.ē. 12 km no Tušemilas. Apaļas svētnīcas paliekas, kur lāča galvaskauss un stabu bedres atraskas.…