Reliģija ir uzskati par svēto, izpratne par to, tā bijība un pielūgsme. Tā ir ticība kaut kam pārdabiskam, viena vai vairāku dievu eksistencei. Katrai reliģijai ir sava ticību sistēma, kā arī savi rituāli, simboli, organizācijas, uzvedības normas utt. Katra reliģija atšķiras ar savu specifiku, ticību un pasaules uzskatiem.
Reliģija ir kas tāds, kas palīdz pārvarēt grūtības, rast kādas atbildes. Reliģija ir tas, kas dod cilvēkam apziņu, ka viņš daļa no kaut kā īpaša, svēta. Manuprāt, cilvēkam ir arī sava veida bijība pret kaut ko, ko viņš nespēj saskatīt, pār ko viņam nav varas.
Reliģijai ir arī spēcīga emocionālā sastāvdaļa gan emocionālās izpausmes, gan emocionālās kontroles ziņā. Kāda reliģiskā pasākuma laikā var būt sasniegts ārkārtīgi augsts emocionālais līmenis. Tās var būt tādas emocijas, ko sociālās normas nemaz nepieļautu citos apstākļos un vidē. Taču reliģija arī regulē, kādas emocijas ir pieņemamas un kā tās jāizpauž. Nosakot to, kas ir labs un pareizs uzvedībā, reliģija nosaka, kas tiek uzskatīts par likumīgu konkrētajā sabiedrībā un tādējādi tā ir sociālās kontroles forma.
Reliģija nav tāda pati kā citas ideju sistēmas. Tā ir kas vairāk, nekā tikai teorija. Taču tā ir vairāk nekā teorija tikai tiem, kas tic šai reliģijai. Ir daudz tādu cilvēku, kuri netic reliģijai, kuri noliedz tās nepieciešamību utt. Šiem cilvēkiem nevar neko pārmest, jo reliģija nav tā lieta, ko var uzspiest cilvēkam. …
