-
Reliģija un rituāli Senajā Romā
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Reliģijas pirmssākumi | 3 |
a. | Jāns | 3 |
b. | Rituāli un dievu svētki | 3 |
c. | Divinācija un dievu zīmes | 5 |
2. | Reliģija un valsts | 7 |
3. | Dievi un cilvēki | 8 |
4. | Vīrietis un sieviete reliģijā | 9 |
5. | Priesteru apvienības | 10 |
a. | Pontifiķi un flamingi | 10 |
b. | Vestālietes | 10 |
c. | Auguri | 11 |
6. | Dievi | 13 |
a. | Romiešu dievi | 13 |
b. | Dievu panteons | 14 |
7. | Kults | 16 |
a. | Dievkalpojumi | 16 |
b. | Upurēšana | 17 |
8. | Sibillas grāmatas | 18 |
9. | Izmantotie avoti | 19 |
10. | Pielikumi | 20 |
Runājot par romiešu reliģiju, jānorāda, ka diez vai vispār ir bijusi senatnē kāda tauta, kas nebūtu atstājusi savas pēdas romiešu reliģiskajā dzīvē. Viņi pielūdza visas pasaules tautu dievus. Romiešu reliģijas attīstība bija visciešākajā veidā saistīta ar valstisko attīstību. Romiešu reliģija piedzima kopā ar Romas valsti un mainījās kopā ar to, attīstoties no visprimitīvākajām formām; tās sākums – burvestības un fetišisms, noslēgums – kristietības uzvara.
Jāns.
Par romiešu reliģijas senāko posmu ir maz ziņu. Iespējams, ka pastāvēja mīts par Jānu kā pasaules radītāju un cilvēka izcelšanos no ozola. Jānu sākotnēji pielūdza kā gaismas un zibens dievu, kas atver debesu vārtus nākamajai dienai. Tas bija „dievu dievs”, kuru vēlāk izstūma Kapitolija Jupiters.
Vēlāk Jāns kļuva par vārtu un māju durvju sargu; viņu attēloja ar divām galvām arī tāpēc, ka vārtiem ir divas sejas, no kurām viena vērsta uz āru, otra - uz iekšu. Viņam veltīja gada pirmo dienu, gada pirmo mēnesi un katra mēneša pirmo dienu. Jaunā gada svinēšana ar 1.gs. p.m.ē. saplūda ar svētkiem par godu Jānam. Romā bija vairāki tempļi par godu Jānam, galvenais no tiem atradās Forumā. Jānu piesauca, dodoties karagājienā. Miera laikā tempļa vārti bija aizvērti; sākoties karadarbībai, tos atvēra.
Senā dievu triāde Romā bija Jupitera (debess, gaismas, visu dievu valdnieks, identificēja ar grieķu Zevu), Marss (kara, zemes, auglības dievs), Kvirīns (saimnieciskās darbības dievs). Jupitera simbols ilgi bija meteorīta akmens. Marsa pavadoņi bija vilks, kara zirgs, darba vērsis un dzenis. Marsam upurēja cūkas, aitas, vēršus. …
Sākot ar III gs. p. m. ē., romiešu reliģiju ļoti spēcīgi ietekmēja grieķu reliģija. Romieši savus abstraktos dievus identificēja ar grieķu dieviem. Tā, piemēram, Jupiters bija identificēts ar Zevu, Marss - ar Aresu, Venera - ar Afrodīti, Junona - ar Hēru, Minerva - ar Atēnu, Cerēra - ar Dēmetru utt. Daudzo romiešu dievu vidū grieķu reliģisko uzskatu ietekmē nošķīrās galvenie Olimpa dievi: debesu, pērkona un zibens dievs Jupiters, kara dievs Marss, gudrības dieviete, amatu aizstāve Minerva, mīlas un auglības dieviete Venera, uguns un kalēju amata dievs Vulkāns, augu valsts dieviete Cerēra, saules un gaismas dievs Apollons, sieviešu un laulības aizstāve dieviete Junona, Olimpa dievu vēstnesis, ceļinieku un tirdzniecības aizstāvis Merkurs, jūras dievs Neptūns, mēness dieviete Diāna.
- Latviešu ticējumi un paražas
- Reliģija un rituāli Senajā Romā
- Viduslaiku un Senās Grieķijas teātri
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Viduslaiku un Senās Grieķijas teātri
Research Papers for secondary school23
-
Latviešu ticējumi un paražas
Research Papers for secondary school31
-
Arhitektūra Senajā Grieķijā un Romā
Research Papers for secondary school8
-
Arhitektūra Senajā Grieķijā
Research Papers for secondary school11
-
Pasaules un cilvēku rašanās Seno Austrumu reliģiskajos priekšstatos
Research Papers for secondary school10