Jeruzālemes tēlojums Lūkas evaņģēlijā Jaunajā Derībā

Jēzu apglabā Jeruzālemē kādā kalnu alā(kapā). Jēzus mācekļi liecina, ka trešajā dienā Viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem un vairakkārt parādījies saviem sekotājiem-vispirms sievietēm, tad mācekļiem. Par to liecina tukšais kaps. Mācekļi Jēzus augšāmcelšanos uzskata par pašu svarīgāko notikumu viņu dzīvē.
Pēc mācekļu liecības, Jēzus pavadījis viņu vidū 40 dienas, tad ticis uzņemts debesīs. Tas arī noticis Jeruzālemes tuvumā. Tur tas arī izsūtījis mācekļus ,,pie visam tautām”, lai tās kristītu un mācītu.
Jēzus nāve izsauca neparastas pārmaiņas nedzīvā dabā, bet tā nepārmainīja tiesātāju sirdis, ne uzskatus.
Jeruzālemes templī Vissvētākā priekšā smagais, biezais, ar zeltu izšūtais purpura priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai. Pēc Vecās Derības likuma šo aizkaru drīkstēja atvērt tikai reizi gadā, lielajā pārlūdzamā dienā, kad augstais priesteris, viens pats ieiedams, tur kūpināja vīraku upurim. Tagad Dieva roka atvēra šo aizkaru visai cilvēcei. No šī brīža Jēzus pats mājos Vissvētākā vietā, katrā tabernākulā, un būs pieejams visiem…
Kalvarijā, arī sauktajā Golgātā, pirmais asiņainais upuris bija pabeigts. Priesteris upurēja pats Sevi. Ar to tika izpildīta Vecā Derība un Jaunā stājās vietā! Sākās jaunā ēra cilvēces pestīšanas vēsturē.
…