Noraidot pusdienas revidentes izrādītu arī nepieklājību, jo, iespējams, mežniecības darbinieki vēlējās tikai izrādīt pieklājīgu žestu ciemiņu uzņemšanā, jo tādas revīzijas nebrauc tik bieži šāda veidā attālā lauku nostūrī. Tomēr neveiklā situācija, kad tiek piedāvātas pusdienas pastāv. Vēl iespējamais variants būtu, ja mežniecības darbinieki piedāvātu vienāda satura pusdienas revidentēm, kas neļautu radīt kāda veida nesaprašanās un neveiklības sajūtu starp revidentēm un mežniecību. Piedāvājot vienāda apjoma pusdienas mežniecība neprovocē revidentu objektivitāti un profesionālismu lēmuma pieņemšanā. Par visoptimālāko variantu es izvēlētos divus variantus. Viens no tiem, kad tiek piedāvātas pusdienas vienādā apjomā abās revidentu uzturēšanās dienās, lai neradītu lieku spriedzi abu attiecībās. Labākais un optimālākais variants būtu, kad revidentes pieņemtu bagātīgās pusdienas pēc lēmuma pieņemšanas, lai tās netraucētu viņu objektivitātei. Tas parādītu gan mežniecības vēlmi parādīt labo gribu, gan to, ka revidentes ir strādājušas labi.
Manuprāt, šī varianta pielietošana vislabāk apmierinātu visas puses. Revidentes tiktu pagodinātas ar bagātīgām pusdienām un mežniecība parādītu savu labo gribu, jo domājams, ka atklātie nebūtiskie likuma pārkāpumi neietekmēs arī turpmāko mežniecības darbību. Pusdienas pēc lēmuma pieņemšanas varētu uzskatīt par revidentu darbības noslēguma pasākumu, kur pēc labi padarīta darba abas iesaistītās puses pateiktos viena otrai par iepriekšējo veiksmīgo sadarbību.
Šāda veida situācija mūsdienās ir bieži sastopamas, varētu teikt, ka mežniecības darbiniekiem, iespējams, nebija padomājuši par savas rīcības iespējamajām sekās sakarā ar bagātīgo pusdienu piedāvāšanu pirms revidentu darba. Korektāk būtu šīs darbības saskaņot un pārdomāt. Tomēr sabiedrība attīstās un ejot laikam cilvēki spēj izkopt savas morālās normas.
…
